"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem. "Maksājumu radars" iznāk reizi pusgadā un pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē (https://www.bank.lv/maksajumu-radars). Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2021. gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.
"Maksājumu radarā" izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "LATVIJAS FAKTI" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Augustā vērojams bezskaidrās un skaidrās naudas norēķinu pieaugums, viena iedzīvotāja nedēļas laikā veikto maksājumu skaitam sasniedzot rādītājus, kādi bija pirms Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, – 13.9 maksājumi nedēļā (pieaugums par 2.6 salīdzinājumā ar 2021. gada februāri). Audzis gan bezskaidrās naudas norēķinu apjoms (vidēji 9.7 maksājumi nedēļā, turklāt ar katru aptauju turpina samazināties to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neizmanto bezskaidrās naudas norēķinus), gan skaidrās naudas norēķinu aprite (vienam iedzīvotājam nedēļas laikā veicot vidēji 4.2 maksājumus).
Pēc sociologu domām, bezskaidrās naudas norēķini nu jau ir iesakņojušies pietiekami lielas sabiedrības daļas maksājumu un pirkumu veikšanas ieradumos, t.i., iedzīvotāji ir ieguvuši ne tikai nepieciešamās prasmes un iemaņas, bet arī pietiekamu pieredzi un drošības sajūtu, lai apzinātos un novērtētu attālināto maksājumu veidu priekšrocības un neatgrieztos pie iepriekš ierastās prakses. Vienlaikus, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei un sezonālu faktoru ietekmē, audzis arī skaidrās naudas maksājumu skaits, turklāt skaidrā nauda pat nostiprinājusi savas pozīcijas.
Latvijas Banka uzsver, ka tās uzdevums ir nodrošināt sabiedrībai izvēles iespēju – izmantot un norēķināties ar tādu naudas veidu, kāds katram ir ērtākais, ātrākais, ierastākais. Šajā virzienā notiek aktīvs darbs, gan stiprinot skaidrās naudas pieejamību, gan attīstot inovatīvu bezskaidrās naudas maksājumu infrastruktūru, gan uzsākot jaunas naudas formas – digitālā eiro – projektu.
Jaunākais, 2021. gada rudens, "Maksājumu radars" liecina, ka:
- viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 30% un 70% (2021. gada februārī – attiecīgi 27% un 73%);
- turpina augt zibmaksājumu izmantošana un īpatsvars starpbanku maksājumos. 2021. gada 1. pusgadā Latvijas Bankas Elektroniskajā klīringa sistēmā starp bankām veikti 8.08 milj. zibmaksājumu 2.21 mljrd. eiro vērtībā (salīdzinājumam – 2020. gada 2. pusgadā veikti 6.76 milj. zibmaksājumu 1.49 mljrd. eiro vērtībā), to īpatsvaram pieaugot līdz aptuveni 23%;
- jau drīzumā zibmaksājumus sāks piedāvāt Luminor Bank AS un Valsts kase, un tad varēs uzskatīt, ka visiem Latvijas kredītiestāžu klientiem ir pieejami šādi moderni un inovatīvi maksājumi;
- turpina augt arī zibsaišu izmantošana (šovasar pārsniedzot 500 000 zibsaišu robežu). Šo iespēju Latvijas Banka nodrošina ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas kredītiestāžu klientiem;
- nākamais solis ir zibprasījumu serviss, kas padarīs maksājumus vēl ērtākus, tam starpbanku līmenī Latvijā pakāpeniski ienākot 2022. gadā;
- pieaugusi iedzīvotāju apmierinātība ar skaidrās naudas pieejamību. 2021. gada augustā ar iespējām izņemt skaidro naudu no sava bankas konta bija apmierināti 82% Latvijas iedzīvotāju (par 4 procentu punktiem vairāk nekā 2021. gada februārī). Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas ir panākta vienošanās ar vadošajiem finanšu nozares pārstāvjiem par skaidrās naudas pieejamības saglabāšanu visā Latvijas teritorijā;
- par iespējamo digitālā eiro ieviešanu nākotnē ir dzirdējis gandrīz katrs trešais (29%) Latvijas iedzīvotājs. Paredzams, ka informēto cilvēku īpatsvars tuvākajos gados būtiski pieaugs, jo 2021. gada 14. jūlijā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi. Tas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā, arī Latvijā, parādīsies trešā naudas forma – digitālais eiro;
- stabilizējies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka monētas ar mazu nominālvērtību – 1 cents un 2 centi – būtu izņemamas no apgrozības (šādu viedokli 2021. gada augustā pauda 43% aptaujāto iedzīvotāju; 2021. gada februārī – 46%, bet 2020. gada augustā – 43%) iedzīvotāju;
- zinātniski gūts apstiprinājums, ka risks inficēties ar Covid-19 no eiro banknotēm un monētām ir ļoti zems, bet reālās dzīves situācijās faktiski tāda nav.
"Maksājumu radarā" bezskaidrās naudas un skaidrās naudas lietojuma attīstības jaunākās tendences komentējuši SIA "LATVIJAS FAKTI" direktors Aigars Freimanis, Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un ZibLab++ vadītājs Harijs Ozols un Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons.
"Maksājumu īpatsvara mērījumi tiek veikti divreiz gadā – februārī un augustā. Tradicionāli augusta mērījumos vērojama lielāka patērētāju aktivitāte, t.sk. skaidrās naudas maksājumu īpatsvara pieaugums. Tas varētu būt saistīts gan ar sezonas pārtikas produktu iegādes paradumiem – vasaras periodā iedzīvotāji biežāk iegādājas sezonas dārzeņus, sēnes un augļus tirgū vai tiešā veidā no vietējiem piegādātājiem –, gan ar tūrisma (pandēmijas periodā īpaši iekšzemes lauku tūrisma) iespēju un ar to saistīto pakalpojumu aktīvu izmantošanu. Gan viens, gan otrs ir tipisks skaidrās naudas darījumu piemērs," komentē A. Freimanis. "Otra analīzes dimensija ir Covid-19 pandēmijas intensitāte mērījumu periodā un tās radītās pārmaiņas iedzīvotāju maksājumu ieradumos. Ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi būtiski ietekmējuši gan iedzīvotāju kopējo iepirkšanās aktivitāti, gan iepirkšanās paradumus un veidus, ierobežojumu periodā samazinot kopējo pirkumu skaitu un palielinot internetā veikto pirkumu un maksājumu īpatsvaru."
"Skaidrā nauda; bezskaidrā nauda komercbanku kontos; bezskaidrā nauda, kas iegūst skaidrās naudas īpašības zibenīgos norēķinos; digitālais eiro… Cilvēks, kurš ikdienā nestrādā finanšu jomā, var apjukt šajos terminos. Viens no jaunākajiem naudas veidiem, kuram vēl tikai jāiegūst konkrēta forma un jāiekaro pozīcijas dažādo naudas veidu klāstā, ir digitālā centrālās bankas nauda," akcentē Z. Zariņa. Pārskatāmā nākotnē eiro zonā, arī Latvijā, parādīsies trešais naudas veids – digitālais eiro. Sabiedrībā izskanējis jautājums – vai šis lēmums nenozīmē atteikšanos no skaidrās naudas? Nē, digitālais eiro neaizstās kādu no esošajiem – skaidrās un bezskaidrās – naudas veidiem, bet gan papildinās uzņēmēju un iedzīvotāju iespējas norēķinos, finanšu un citās uzņēmējdarbības jomās. Tā būs naudas evolūcija!"
Šo Latvijas Bankas apņemšanos apstiprina septembrī var vadošajiem finanšu nozares pārstāvjiem (Finanšu nozares asociāciju, "Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāli un AS "Citadele banka") parakstītais sadarbības memorands par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem. "Ko tas nozīmēs praksē? Faktiski bankas apņemas saglabāt esošo bankomātu tīklu (un bankomāti ir nozīmīgākais skaidrās naudas iegūšanas veids), kā arī īstenot citus pasākumus skaidrās naudas pieejamības jomā (piemēram, nodrošināt pienācīgu pieeju bankomātiem, kuri bieži atrodas veikalu un cita veida iekštelpās; iespēju robežās veicināt alternatīvos skaidrās naudas izmaksas veidus, piemēram, skaidrās naudas izmaksu pie tirgotāja (cash back)," skaidro Z. Zariņa. "Mūsu apņemšanās ir stingra – skaidrā nauda nezaudēs savu lomu kā norēķinu un uzkrāšanas instruments, un tiks respektētas cilvēku izvēles naudas lietās. Socioloģiskā aptauja liecina, ka skaidro naudu neizmanto tikai 2% iedzīvotāju. Pārfrāzējot: mūsu lēmumi skaidrās naudas jomā ietekmē absolūto vairākumu – 98% – iedzīvotāju."
H. Ozols iezīmē Latvijas Bankas plānus jau tā inovatīvās maksājumu infrastruktūras tālākā attīstībā: "Pilnais zibrisinājumu komplekts (zibmaksājumi, zibsaistes un zibprasījumi) sniegs neierobežotas iespējas inovatīvu maksājumu pakalpojumu izmantošanai starpbanku līmenī visās jomās – gan īpaši ērtiem maksājumiem starp privātpersonām, gan rēķinu samaksā, gan arī e-komercijā un tirdzniecībā, t.sk. būs iespēja šos inovatīvos risinājumus attīstīt un savstarpēji izmantot ne tikai kredītiestādēm, bet arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Latvijas Banka ne tikai nodrošina nepieciešamo infrastruktūru, bet arī aicina finanšu tehnoloģiju un citu jomu uzņēmumus izmantot inovatīvo maksājumu laboratorijas ZibLab++ ietvaros sniegto atbalstu jau konkrētu inovatīvu maksājumu pakalpojumu izveidē. Mūsu kopīgais mērķis ir būt Eiropas līderiem inovatīvo un moderno maksājumu jomā."
"Skaidrās naudas apritē centrālās bankas īpašu uzmanību pievērš drošības aspektam – arī skaidrās naudas pieejamībai un rūpēm, lai tās lietošana neradītu riskus sabiedrībai. Šis jautājums aktualizējās Covid-19 pandēmijas kontekstā. Pandēmijas sākumposmā sabiedrībā pieauga bažas, izskanot pieņēmumam, ka vīrusu var nodot ar dažādu virsmu starpniecību. Nu šīs bažas ir kliedētas pilnībā – šā gada jūlijā publiskots Bohumas Rūras Universitātes zinātnieku grupas kopdarbā ar ECB ekspertiem tapis pētījums, kurā secināts, ka inficēšanās risks no eiro banknotēm un monētām ir ļoti zems," informē Ģ. Jansons. "Līdzīgi kā ECB un citu eiro zonas valstu centrālās bankas, arī Latvijas Banka turpinās vērtēt visus aspektus, kas saistīti ar drošu skaidrās naudas izmantošanu. Skaidrās naudas pieejamība ir būtisks ekonomiskās drošības elements, un Latvijas Banka rūpēsies, lai arī turpmāk iedzīvotāju maciņos būtu kvalitatīvas un tīras banknotes un monētas."
Socioloģiskās aptaujas datus un izvērstus ekspertu komentārus sk. https://www.bank.lv/maksajumu-radars.
