Abas amatpersonas augsti novērtēja lieliskās divpusējās attiecības valstu starpā un pauda gandarījumu par Latvijas un Slovēnijas diplomātisko attiecību trīsdesmitgadi, ko atzīmē 30. septembrī. Latvijas un Slovēnijas prezidenti bija vienisprātis, ka jāturpina uzturēt aktīvu politisko dialogu.
Pārrunājot drošības jautājumus, Valsts prezidents īpaši uzsvēra Slovēnijas ieguldījumu reģiona drošības stiprināšanā un būšanu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā (eFP) Latvijā kopš tās izveidošanas 2017. gadā.
E. Levits pateicās par Slovēnijas atbalstu Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras stiprināšanai, kā arī augsti novērtēja Slovēnijas izpratni par apdraudējumiem Baltijas reģionā. E. Levitam un B. Pāhoram bija vienots redzējums par situāciju Rietumbalkānos un ES Austrumu partnerību.
Tā kā Slovēnija 2021. gada otrajā pusgadā pārņēmusi prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, tika pārrunātas arī Slovēnijas prezidentūras prioritātes, kas ietver jautājumus par ES atveseļošanos un noturību, Eiropas nākotni, tiesiskumu un Eiropas vērtībām, kā arī drošības un stabilitātes vairošanu Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija atbalsta Slovēnijas prezidentūras izvirzītās prioritātes, jo tās sakrīt ar Latvijas nostāju, un vēlēja sekmīgu prezidentūru.
Pārrunājot jautājumus saistībā ar Trīs jūru iniciatīvu, E. Levits un B. Pāhors bija vienisprātis, ka Trīs jūru iniciatīvas fonds ir ģeopolitiski un stratēģiski nozīmīga platforma reģionālās ekonomiskās konkurētspējas un sadarbības veicināšanai transporta, enerģētikas un digitālās komunikācijas sektoros, kā prakstisku piemēru minot Rail Baltica projektu.
Tāpa abi prezidenti apspriedās par COVID-19 pandēmijas pārvarēšanu, un abi bija vienisprātis par vakcinācijas nozīmi, lai novērstu veselības sistēmas pārslodzi un nodrošinātu ekonomikas un izglītības turpinātību.
