DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. septembrī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Nacionālie bruņotie spēki saņem Slovēnijas dāvināto dzeloņstiepļu žogu Latvijas robežas aizsardzībai

Šorīt, 24. septembrī, Krāslavas novadā nogādāts Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinātais dzeloņstiepļu žogs, ko Nacionālie bruņotie spēki izvietos uz valsts robežas ar Baltkrieviju Latvijas robežas aizsardzībai.

Dzeloņstiepļu žoga izbūvi Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona karavīri sāks pirmdien, 27. septembrī.

“Pateicos Slovēnijas kolēģim par izpratni un sniegto atbalstu. Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi veikt dzeloņstiepļu žoga izbūvi, tiklīdz Valsts robežsardze informēs, kur to nepieciešams uzstādīt,” norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks. “Ceru, ka jau tuvākajā laikā arī Eiropas Savienība mainīs savu politiku un spēs sniegt materiālu atbalstu Eiropas Savienības ārējās robežas labiekārtošanai.”

Dzeloņstiepļu žoga izbūvei paredzētie materiāli – dzeloņstieple “Concertina”, metāla stabi, stiprinājumi un citi elementi, Krāslavas novadā no Slovēnijas nogādāti aptuveni septiņu metru garā konteinerā ar kravas autotransportu caur Ungāriju, Slovākiju, Poliju un Lietuvu.

Jau ziņots, no 1. līdz 2. septembrim aizsardzības ministrs A. Pabriks Eiropas Savienības aizsardzības ministru neformālās laikā tikās ar Slovēnijas aizsardzības ministru Mateju Toninu (Matej Tonin), kurš pēc iepazīšanas ar aktuālo situāciju uz Latvijas austrumu robežas un Baltkrievijas izvērsto hibrīdoperāciju, izteica piedāvājumu no Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinājumā nodot piecus kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu Latvijas robežas aizsardzībai.    

Šogad aprit 30 gadi kopš Latvijas un Slovēnijas diplomātisko attiecību nodibināšanas 1991. gada 30. septembrī.

Latvijas un Slovēnijas sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido “Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā", kas tika parakstīta 2002. gada 17. aprīlī.

Slovēnija ir viena no NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā dalībvalstīm, piedaloties ar aptuveni 50 karavīriem. Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1500 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības izaicinājumiem.

No šī gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Slovēnija ir ES Padomes prezidējošā valsts, un tās prezidentūras prioritātes izvirzītas saskaņā ar vadmotīvu: "Kopā. Noturīga. Eiropa." Viena no Slovēnijas prezidentūras prioritātēm ir sekmēt drošību un stabilitāti Eiropas kaimiņreģionā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU