DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. septembrī, 2021
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Anitas Muižnieces 100 dienas izglītības un zinātnes ministres amatā

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šā gada 3. jūnijā Saeima izglītības un zinātnes ministres amatā apstiprināja Anitu Muižnieci un šodien, 10. septembrī, aprit pirmās 100 dienas šajā amatā. Uzsākot darbu, ministre izvirzīja un pamatoja prioritātes turpmākajam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbam.

Lielākais izaicinājums, stājoties amatā, bija panākt klātienes mācības visos izglītības posmos.

1. septembrī izglītības iestādēs atsākās mācību darbs klātienē, ievērojot Covid-19 infekciju ierobežojošus “drošās skolas” principus – regulāru informēšanu, distancēšanos, higiēnu un personas veselības stāvokļa uzraudzību – atbilstoši tam, kā paredzēts ministrijas sagatavotajos grozījumos noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Atteikšanās no reģionālā principa, kas paredz izglītības procesa norises noteikumus atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attiecīgajā pašvaldībā, ir bijis pareizs lēmums, uz ko norādījuši gan pašvaldību pārstāvji, gan izglītības iestāžu vadītāji. Pagājušā gada pieredze izglītības iestādēs, jo īpaši pirmsskolās, kas drīkstēja veikt darbu klātienē, pierādīja - ja konkrētajā izglītības iestādē ir droši apstākļi un tiek ievēroti saprātīgi prevencijas pasākumi, tad klātienes mācības ir iespējams īstenot arī tad, ja reģionā ir augsta un ļoti augsta saslimšana un epidemioloģiskais risks.

Lai skolēniem būtu iespēja droši mācīties klātienē, kopā ar Veselības ministriju no 23. augusta pamatizglītības, vidējās un profesionālajās izglītības iestādēs tika veikta Latvijā apjomīgākā vienlaikus veiktā Covid-19 testēšana. Ministre norāda, ka tas bija izaicinājums laboratorijām,  izglītības iestādēm, bērniem un viņu vecākiem un signāls ministrijām, ka testēšanas algoritms ir jāpārskata. Tādēļ šobrīd panākta vienošanās skolēnus testēt vienu reizi 14 dienās līdzšinējo 7 dienu vietā, kā arī pakāpeniski pāriet uz atšķirīgu testēšanas metodi, kas paredz vienlaikus testēt vienu klasi, nevis kā šobrīd, 10 paraugu grupu.

Protams, šobrīd, strauji palielinoties saslimstības rādītājiem valstī, klātienes mācību nodrošināšana ir cieši saistīta ar skolotāju vakcinēšanos, un vakcinācijas efektivitātes principu nedrīkst novērtēt par zemu – vakcinētam pedagogam, kļūstot par kontaktpersonu, joprojām būs iespēja strādāt klātienē. Šobrīd izglītības iestādēs strādājošo vakcinācijas pret Covid-19 aptvere jau sasniegusi 72%, uzrādot stabilu 2 procentpunktu kāpumu ik nedēļu. Pirmsskolas izglītības līmenī pret Covid-19 vakcinējušies 62% strādājošo, vispārējās izglītības līmenī 75%, bet augstākās izglītības līmenī vakcinējušies 86% nodarbināto. A. Muižniece: “Saku personīgu paldies ikvienam izglītības darbiniekam, kurš ir izdarījis šo izvēli – vakcinēties. Tā nav kaprīze vai valdības uzspiesta vēlme, tā ir mūsu visu nepieciešamība un līdzatbildība par iespēju strādāt un bērniem mācīties klātienē.”

Pēc ministres iniciatīvas valdība  atbalstīja gaisa kvalitātes mērierīču iegādi skolu vajadzībām, paredzot, ka katrā pašvaldības un valsts izglītības iestādes klasē būs gaisa kvalitātes mērierīce. Gaisa kvalitātes mērierīces, kas noteiks ogļskābās gāzes (CO) koncentrāciju un ziņos par nepieciešamību telpu vēdināšanai, skolās ļaus uzlabot ne tikai skolēnu un pedagogu labsajūtu, kas, neapšaubāmi, ir nozīmīgs faktors mācību procesa kvalitātei, bet arī samazinās iespējamo Covid-19 un citu vīrusa infekciju izplatīšanās riskus, kā arī palīdzēs skolu vadībai izstrādāt pamatotus un datos balstītus vēdināšanas un ventilēšanas protokolus. Plānots, ka iepirkums noslēgsies septembrī un skolas iekārtas sāks saņemt jau oktobrī.

Lai gan saistībā ar jaunā mācību gada uzsākšanu Izglītības un zinātnes ministrijai bija neraksturīgi daudz uzmanības jāpievērš epidemioloģiskajai situācijai, arī mācību satura sakarā ir daudz paveiktā.

Kā otra no ministres prioritātēm, kas tika izvirzīta, stājoties amatā, ir skolotāju algu palielināšana. 

A.Muižniece: “Sabiedrību, protams, interesē, vai mēs pildīsim solījumus saistībā ar algu pielikumu. Jā, mēs savu vārdu turam - esam iesnieguši apjomīgus budžeta pieprasījumus, lai izpildītu algu paaugstināšanas grafiku un jau šobrīd varu apgalvot, ka negatavojamies pie tā apstāties. Šobrīd ir sagatavoti un apkopoti trīs iespējamie pedagogu darba samaksas modeļi un jau notikušas pirmās konceptuālās sarunas par iespējamajiem risinājumiem pēc 2022.gada 1.septembra.” Tuvākajās nedēļās, pēc tam, kad modeļi tiks apspriesti ar sociālajiem partneriem, ministre virzīs konceptuālo ziņojumu apspriešanai Ministru kabinetā, lai varētu uzsākt darbu pie atbalstītā scenārija ieviešanas un nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādāšanas.  Svarīgi, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis arī Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kurās ietverts ikgadējs pedagogu darba samaksas pieaugums 8,4% apmērā. 

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu, jau kopš augusta, skolotājiem ir pieejami visi mācību līdzekļu paraugi klašu grupās, kurās sākta pilnveidotā mācību satura īstenošana. Vietnē mape.skola2030.lv publicēti 2021./2022. mācību gada  tematu mācību līdzekļu paraugi 1., 2., 4., 5., 7., 8. un gandrīz pilnībā – arī visām vidusskolas klašu grupām. Kopumā krātuvē publicēti mācību līdzekļu paraugi 483 tematiem pamatizglītībā, kā arī 169 no 170 tematiem vidusskolas klasēs pamatkursu apguvei. Pieejama DigiKlases platfoma ar vairāk nekā 700 apkopotiem digitāliem mācību materiāliem, rīkiem un platformām. Projekta Skola2030 ietvaros jau no šī mācību gada visām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības saturu, ir pieejama bezmaksas e-mācību vide skolo.lv.  Tā ir virtuāla mācību vide, kas atbalsta bērna un jaunieša apzinātu, iesaistošu, sistemātisku mācīšanos klātienē vai attālināti un kas atbalsta skolotāju personalizētu, motivējošu, intelektuāli izaicinošu mācību plānošanu un vadīšanu. Šis būs pirmais gads, kad šī e-mācību vide tiks ieviesta nacionālā mērogā.  A. Muižniece: “Šis rīks būs noderīgs un ērts tiem skolotājiem, kuri izvēlēsies to lietot. Savukārt, Izglītības un zinātnes ministrija darīs visu, lai arī pēc projekta beigām 2023.gada decembrī turpinātu uzturēt skolo.lv mācību vidi un Skola2030 ietvaros izveidotos digitālos risinājumus - platformu Tava klase un mācību resursu krātuvi, mape.skolo.lvun citus. Piebildīšu, ka Tava klase ietvaros līdz 2022.gada beigām tiks radīti mācību video vairāk kā 1000 tematiem.”

Ministre: ”Esam gandarīti par plašākas kopienas atbalstu ikviena bērna un jaunieša nodrošināšanai ar datortehniku memoranda “Dators ikvienam bērnam” ietvaros.”  Šajā un nākamajos piecos gados izglītības iestāžu nodrošināšanā ar datoriem tiks ieguldīts apjomīgs gan valsts budžeta, gan Eiropas struktūrfondu finansējums. Mūsu mērķis ir līdz 2027.gadam panākt, ka katram 1.-12.klašu skolēnam un skolotājam ir pieejams dators ikdienas lietošanai mācībās. Jau šajā mācību gadā ir paredzēta vismaz 13 000 portatīvo datoru piegāde 7.-9.klašu skolēniem, šim nolūkam piesaistot Eiropas Savienības REACT-EU finansējumu 10,5 miljonu eiro apmērā, iepirkums tika izsludināts augusta beigās un IZM gaida piedāvājumus līdz 28. septembrim. Tas uzsāks skolu “datoru bibliotēkas” izveidošanu mācību procesa uzlabošanai un nevienlīdzības mazināšanai, nodrošinot datoru pieejamību skolēniem, kuriem tas nepieciešams. Kā nākamais solis 2022.gadā ir paredzēts piesaistīt 11 miljonus eiro no Atveseļošanās fonda finansējuma datoru iegādei bērniem no sociāli mazāk aizsargātām grupām.

Augstākās izglītības jomā ir divas galvenās prioritātes – grozījumi Augstskolu likumā un studentu stipendijas.

16.augustā stājās spēkā Augstskolu likuma grozījumi par jaunu augstskolu pārvaldības modeli. Tie paredz mainīt augstskolu iekšējās pārvaldības modeli un rektoru ievēlēšanas kārtību, kā arī nosaka jaunu augstskolu tipoloģiju. Izmaiņas ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai Latvijā radītu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu  augstākās izglītības sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību. Izmaiņas augstskolu darbībā palielinās augstskolu konkurētspēju Eiropas līmenī. Tās sekmēs pasaules līmeņa mācībspēku piesaisti, Latvijas studentiem būs iespēja pasaules līmeņa izglītību saņemt Latvijā, un ārvalstu studenti arvien vairāk izvēlēsies Latviju kā zināšu ieguves vietu

”Likums ir pieņemts, bet pārmaiņu ieviešana tikai sākas. Tiekoties ar Rektoru padomi, esmu saņēmusi pozitīvu apstiprinājumu pārmaiņu ieviešanai, jo – visu mūsu kopīgais mērķis ir augstas kvalitātes konkurētspējīga augstākā izglītība. IZM ir sagatavojusi un tuvākajā laikā Ministru kabinetā tiks izskatīts rīkojums par valsts augstskolu tipiem un MK noteikumu projekts par augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtību, ” piebilst A. Muižniece.

No nākamā gada tiks palielinātas studentu stipendijas un tās būs jau 140 eiro. Studentu stipendijas nebija palielinātas kopš 2004. gada, tāpēc šis ir nozīmīgs solis studentu dzīves un mācību kvalitātes nodrošināšanai. “Tāpat esam panākuši, ka Covid-19 seku mazināšanai līdz šī gada beigām studentiem ar labām sekmēm būs iespēja saņemt Covid laikā paaugstināto stipendiju 200 eiro apmērā,” uzsver A. Muižniece.

Pirmo reizi valsts vēsturē pieņemtās ģimenes valsts pabalsta reformas, kas stāsies spēkā nākamā gada 1.janvāriī ietvarā tika ieviests pavisam jauns atbalsta veids jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm - sociālā stipendija “Studētgods”. Šogad ikmēneša stipendiju 160 eiro apmērā ik mēnesi varēs saņemt pirmā kursa bakalaura un koledžas līmeņa programmu studenti, bet ar katru nākamo gadu saņēmēju skaits palielināsies, panākot, ka turpmākajos četros gados to varēs saņemt ikviens jaunietis no daudzbērnu ģimenes.

Ir svarīgi, ka Latvijā ir spējīgi un ieinteresēti studenti, jo Latvijas zinātnei ir arvien vairāk ko piedāvāt – 2.  augustā Latvija tika uzņemta par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociēto dalībvalsti. Tas nozīmē, ka Latvijas zinātnieki tagad spēlēs zinātnes augstākajā līgā, darbojoties vienā no pasaules ietekmīgākajām zinātnes laboratorijām. Latvijas jauniešiem ir pavērusies iespēja mācīties fiziku un inženierzinātnes Latvijā, bet praktizēties CERN superlaboratorijās.

Sporta jomā galvenais iesāktais darbs ir izmaiņas sporta nozares pārvaldības modelī. Sporta federācijām ir rūpīgāk jāizturas pret nodokļu maksātāju naudu un jāpadara caurspīdīgāki finansējuma pārdales procesi. Tādēļ līdz 2022. gada 1. jūlijam Latvijā ir jānotiek nevalstisko sporta organizāciju konsolidācijai, izveidojot sporta organizāciju apvienību, kurai valsts varētu deleģēt būtiskas funkcijas sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības jomā. Gadījumā, ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nebūs novērsta, Izglītības un zinātnes ministrija no 2023. gada 1. janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi.

IZM  ir izstrādājusi un izskatīšanai Latvijas Nacionālās sporta padomes 15.septembra sēdē tiek virzīts grozījums Ministru kabineta noteikumos, lai par sasniegumiem paraolimpiskajās spēlēs, līdzīgi kā par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs, naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā varētu tikt piešķirtas par katru no sasniegumiem. Tāpat IZM ir radusi risinājumu papildu atbalsta sniegšanai sportistu sagatavošanai un dalībai Tokijas Olimpiskajās un Paraolimpiskajās spēlēs, kā arī Pekinas Olimpiskajās un Paraolimpiskajās spēlēs. Papildu līdzekļi ir piešķirti arī citām ļoti konkrētām sporta nozares vajadzībām, piemēram, 3x3 basketbolam, Latvijas izlasei volejbolā u.c.

Un noslēgumā nevar nepieminēt paveikto, kas ikvienu Latvijas iedzīvotāju ietekmē vistiešākajā mērā – augusta beigās valdība apstiprināja pamatnostādnes latviešu valodas attīstībai un ilgtspējai turpmākajiem septiņiem gadiem. Valsts valodas politikas virsmērķis turpmākajiem 7 gadiem ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā. ”Mums joprojām ir jārēķinās ar padomju okupācijas noteikumu sekām visu Latvijas iedzīvotāju dzīvēs, tāpēc latviešu valoda ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem,” saka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Ministre uzsver, ka visi šie darbi nebūtu paveikti bez Izglītības un zinātnes ministrijas draudzīgā un profesionālā kolektīva, un saka lielu paldies ikvienam par ieguldīto darbu! “Paldies arī ikvienam sociālajam un sadarbības partnerim, kas nereti sarežģītu diskusiju laikā palīdz rast vislabākos risinājumus izglītības, zinātnes un sporta nozares attīstībai.”

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI