Jānis Kalacs bija viens no administratīvās justīcijas pamatlicējiem Latvijā – Latvijas Senāta Administratīvā departamenta senators 1922.–1940.gadā un departamenta priekšsēdētājs 1934.–1940.gadā. Dzimis viņš 1868.gadā Trikātas pagastā, tādēļ arī viens no administratīvās justīcijas simtgades ceriņiem iestādīts viņa dzimtajā novadā. Šo ceriņu dāvināja Augstākā tiesa, kas ir Latvijas Senāta darba un tradīciju turpinātāja.
Klātesot Trikātas pamatskolas skolēniem, skolotājiem un ciema iedzīvotājiem, ceriņu skvērā pie Trikātas saietu nama iestādīja Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, senatore Jautrīte Briede un Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētājs Guntars Ploriņš. Par Jāni Kalacu plašāk pastāstīja Trikātas novadpētniece Inga Boškina.
Pēc ceriņa stādīšanas notika tiesnešu saruna ar skolēniem par dzīvi tiesiskā valstī, administratīvajām tiesībām, tiesu sistēmu un tiesneša amatu.
Kāpēc tiesas stāda ceriņus?
Pirms 100 gadiem – 1921.gadā – pieņemts Likums par administratīvām tiesām, kas ir administratīvās justīcijas sākums Latvijā. Simtgade tiek svinēta vienlaikus ar otru nozīmīgu gadskaitli – pirms 20 gadiem pieņemts šobrīd spēkā esošais Administratīvā procesa likums. Par svētku gada simbolu izraudzīts ceriņš, kas latviešu māju pagalmos ir tikpat klātesošs kā administratīvās tiesības ikviena cilvēka dzīvē. Administratīvās justīcijas simtgades ceriņš jau iestādīts Valsts prezidenta pils dārzā kā dāvana Egilam Levitam, kurš bija Administratīvā procesa likuma idejas autors un izstrādāšanas dzinējspēks. Ceriņi tiks iestādīti arī pie administratīvo tiesu nama Rīgā, Baldones ielā.
