DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. septembrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

VID izmaksājis atbalstus Covid-19 krīzes pārvarēšanai 667,59 miljonu eiro apmērā

Otrajā Covid-19 atbalsta periodā – laikā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada augustam – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 667,59 miljonu eiro apmērā. No tiem 142,92 miljoni eiro izmaksāti kopumā 77 122 darbiniekiem, pašnodarbinātajiem personām un patentmaksātājiem dīkstāvē, bet 23,36 miljoni eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 501,31 miljons eiro izmaksāts krīzē cietušajiem uzņēmumiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Visvairāk atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem bija nepieciešams 2021. gada janvārī un februārī; par martu un aprīli VID saņemto iesniegumu skaits sāka pakāpeniski samazināties, savukārt par maiju un jūniju lūgtais atbalsts sasniedza aptuveni trešo daļu no iesniegumu kopskaita par gada pirmajiem diviem mēnešiem.

24,8 % no visiem dīkstāves pabalstiem izmaksāti tirdzniecības nozares[1] darbiniekiem, 10 % izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet 8,7 % frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu un citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniedzēju darba ņēmējiem. Nozaru, kurās strādājošajiem visvairāk izmaksātas algu subsīdijas, sadalījums ir nedaudz atšķirīgs – 30,6 % no algu subsīdijām izmaksāti tirdzniecības nozares1 darbiniekiem, 14,1 % – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju un 8,8 % – profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēju nodarbinātajiem.

Savukārt, aplūkojot dīkstāves atbalsta statistiku profesiju griezumā, redzams, ka krīzē visvairāk cietuši mazumtirdzniecības veikala pārdevēji (6259 atbalsta saņēmēji), pavāri (2932 atbalsta saņēmēji), pārdevēji/konsultanti (2719atbalsta saņēmēji), viesmīļi (2002 atbalsta saņēmēji) un apkopēji (1156 atbalsta saņēmēji).

Dīkstāves atbalstu pandēmijas laikā saņēma arī pašnodarbinātie un patentmaksas maksātāji. No pašnodarbinātajiem gandrīz pusei norādītais pamatdarbības veids ir frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi vai citur neklasificēti individuālie pakalpojumi. Līdzīgi no patentmaksātājiem visbiežāk – 61,3 % gadījumu – atbalstu saņēmuši frizieri un skaistumkopšanas speciālisti.

Arī granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, līdzīgi kā citi atbalsta veidi, visbiežāk – 25,3 % gadījumu – izmaksāti tirdzniecības1 uzņēmumiem. No visiem grantu saņēmējiem 11 % pamatdarbības veids saistīts ar būvniecību, 10,9 % – apstrādes rūpniecību, 10,6 % – izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet 10,3 % - profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem.

VID izmaksāja dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas pēc 90,4 % no saņemtajiem iesniegumiem, savukārt 9,6 % gadījumu atbalsts tika atteikts. Lēmums par atteikumu visbiežāk pieņemts, ja uzņēmuma ieņēmumu samazinājums nebija saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem pandēmijas dēļ, ja uzņēmumam arī pirms pandēmijas nav bijuši ienākumi, ja uzņēmuma apgrozījums pandēmijas laikā nebija krities atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem vai ja darbinieki neatradās dīkstāvē vai nestrādāja saīsinātu darba laiku.

Līdzīgi arī 87,2 % no lūgumiem izmaksāt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai tika apstiprināti, bet 12,7 % gadījumu uzņēmumi saņēma atteikumu. Biežākie atteikuma iemesli: uzņēmumam iepriekšējo sešu mēnešu laikā vidēji aprēķināti nodokļi mazāk kā 200 eiro mēnesī.; uzņēmums nedarbojās kādā no Ministru kabineta noteiktajām nozarēm vai tā apgrozījums nebija krities atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam. Tāpat grantu izmaksa atbilstoši Ministru kabineta lemtajam atteikta nodokļu parādu vai valdes locekļu sodāmības dēļ.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU