DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. septembrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Neapliekamā minimuma apmēra palielināšana ir nepieciešama, bet nedrīkst ietekmēt pašvaldību budžetu

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Laikā, kad pakalpojumiem un produktiem būtiski paaugstinās cenas, palielinot ikvienas mājsaimniecības izdevumus, neapliekamā minimuma apmēra paaugstināšana ir nepieciešama un būs nozīmīgs ieguvums ikviena iedzīvotāja maciņā, taču tas nedrīkst notikt uz pašvaldību budžeta rēķina. Šādu nostāju trešdien sarunā ar finanšu ministru Jāni Reiru pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde.

Pirmajā no trim plānotajām tikšanās reizēm LPS ar Finanšu ministriju sākti skatīt jautājumi par nodokļu politiku un nodokļu prognozēm, pašvaldību aizņēmumiem un Eiropas Savienības fondu apguvi. Šie priekšlikumi ministrijai tika iesūtīti jau augustā, un šajā tikšanās reizē LPS no  finanšu ministra Jāņa Reira saņēma apliecinājumu, ka tie tiks izvērtēti.

Lai pašvaldības varētu nodrošināt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, kā arī plānot turpmāko attīstību, tām ir svarīga stabila nodokļu politika un stabila, prognozējama nodokļu ieņēmumu bāze. Taču vienlīdz svarīgi ir, lai pārmaiņas nodokļu politikā, kas tiek ieviestas par labu iedzīvotājiem, neradot negatīvu ietekmi pašvaldību budžetā.

Pārrunājot Finanšu ministrijas sagatavotos piedāvājumus valsts 2022.gada budžetam, tostarp sāktās diskusijas ar sociālajiem partneriem par neapliekamā minimuma palielināšanu, LPS valde pauda atbalstu šādam solim, vienlaikus atgādinot, ka jebkuras nodokļu politikas izmaiņas, kas tiek ieviestas par labu iedzīvotājiem, nedrīkst negatīvi ietekmēt pašvaldības.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Mēs apzināmies, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju maciņu, tomēr ja tas notiks uz pašvaldību budžeta rēķina, tas negatīvi ietekmēs arī iedzīvotājus, jo viņiem var nebūt pieejami līdz šim nodrošinātie pakalpojumi viņu administratīvajā teritorijā. Arī pašvaldībām, tāpat kā iedzīvotājiem, pieaug izdevumi, kas saistīti ar pakalpojumu cenu palielināšanos, taču neskatoties lielākām izdevumu pozīcijām, pašvaldībām joprojām būs jānodrošina iedzīvotājiem pakalpojumi to līdzšinējā apjomā.”

Būtiska pašvaldību budžeta ieņēmumu daļa ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kura proporcija 2020.gadā tika samazināta līdz 75% līdzšinējo 80% vietā. Ņemot vērā IIN prognožu neizpildi, pašvaldībām šogad tika ieskaitīta normatīvajos aktos paredzētā kompensācija 15 miljonu eiro apmērā.  Tomēr LPS valde aicināja Finanšu ministriju apsvērt priekšlikumu atgriezties pie tā, lai pašvaldību budžetos atkal tiek ieskaitīti 80% no IIN, to darot pakāpeniski, proporciju palielinot par 1% gadā.

“Mēs izprotam, ka Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi visas valsts ekonomiku, un no krīzes ir jāatgūstas visiem. Tomēr arī pašvaldībām būtiski pieaug izdevumi un IIN proporcijas palielināšana par 1% no nākamā gada, mūsuprāt, ir labs kompromisa variants,” norāda LPS priekšsēdis.

Tikšanās darba kārtībā bija jautājumi par pašvaldību aizņēmumiem un Eiropas Savienības fondu apguvi, kur, tāpat, kā par nodokļu politiku. Lai sagatavotu ikgadējo LPS un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokolu, sarunas ar Finanšu ministriju turpināsies 22.septembrī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI