DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. septembrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

KITSA atbalsta Ekonomikas ministrijas virzītās iniciatīvas inovāciju un investīciju veicināšanai

Piektdien, 3. septembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadome (KITSA) pauda vienprātību, ka Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas veicināšanai pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes nepieciešamas papildu investīcijas inovācijās un produktivitātes kāpināšanā, kā arī atbalstīja Ekonomikas ministrijas virzītās budžeta prioritātes – papildu līdzekļi lielu investīciju projektu attīstībai, Biznesa inkubatoru atbalsta instrumentu turpināšana un finansējums inovāciju sekmēšanai.

“Nacionālās industriālās politikas ietvaros Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi skaidru virzienu produktīvākai nākotnes nozaru, industriju un ideju izaugsmei, kas paredzēta caur ieguldījumiem cilvēkresursos, klimatneitrālās tehnoloģijās un iekārtās, stiprinot uzņēmēju kapacitāti, kā arī sniedzot atbalstu jaunu eksportspējīgu produktu un pakalpojumu izstrādei,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

KITSA sēdes sākumā prof. Inna Šteinbuka sniedza visaptverošu Covid-19 ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku, kā arī iepazīstināja ar grāmatas “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas” autoru sagatavotajiem ieteikumiem sekmīgai pandēmijas radīto izaicinājumu pārvarēšanai. I.Šteinbuka uzsvēra, ka vidējais gada produktivitātes pieaugums kopš 2000.gada Latvijā ir 4%, taču joprojām ir zema produktivitāte uz vienu nodarbināto. Spēcīgs produktivitātes pieaugums iepriekšējo gados vērojams pakalpojumu jomā, taču lēns ražīguma pieaugums tika vērots apstrādes rūpniecībā, 2019. gadā aptuveni 40% no ES vidējā līmeņa, kas krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Novērots dinamisks IT nozares pakalpojumu eksports, taču kopumā novērots zems eksporta īpatsvars IKP, zema augsto tehnoloģiju produktu daļa eksportā. Tāpat pētnieki secinājuši, ka investīciju līmenis Latvijā tuvojas ES vidējam līmenim, taču joprojām vērojami zemi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, LMT prezidents Juris Binde sanāksmes laikā iepazīstināja ar LDDK redzējumu ilgtspējīgas investīcijas ekonomikas atjaunošanai, noturībai un izaugsmei. J.Binde uzsvēra, ka jārada labvēlīgi nosacījumi investīcijām augstākas pievienotās vērtības nozarēs produktivitātes pieaugumam un atbalsts pilna cikla inovāciju procesam, ietverot ražošanu, komercializāciju, eksportspēju.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko iepazīstināja KITSA dalībniekus ar ministrijas definētajām valsts budžeta prioritātēm Nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanai – cilvēkkapitāla un inovācijas attīstība, biznesa vides attīstība eksportspējai, finanšu pieejamība un infrastruktūras attīstība.

KITSA dalībnieki atbalstīja Ekonomikas ministrijas definētos prioritāros investīciju virzienus ekonomikas izaugsmes stiprināšanai vidējā termiņā, jo īpaši uzsverot valsts atbalstu inovācijām un investīciju veicināšanai, kas sekmēs ne tikai uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju pasaules tirgos, bet arī Latvijas ekonomikas ilgstpējīgu attīstību. Tāpēc KITSA dalībnieki atbalstīja tādas EM budžeta prioritātes kā investīciju fonda un inovācijas fonda izveidi, kā arī biznesa inkubatoru attīstību.

Par KITSA

Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadome ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes institucionālās sistēmas sastāvdaļa, kuru uz paritātes pamatiem veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Konkurētspējas un ilgtspējas apakšpadome nodrošina visu iesaistīto pušu līdzdalību tautsaimniecības konkurētspējas svarīgu jautājumu risināšanā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU