“Nacionālās industriālās politikas ietvaros Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi skaidru virzienu produktīvākai nākotnes nozaru, industriju un ideju izaugsmei, kas paredzēta caur ieguldījumiem cilvēkresursos, klimatneitrālās tehnoloģijās un iekārtās, stiprinot uzņēmēju kapacitāti, kā arī sniedzot atbalstu jaunu eksportspējīgu produktu un pakalpojumu izstrādei,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
KITSA sēdes sākumā prof. Inna Šteinbuka sniedza visaptverošu Covid-19 ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku, kā arī iepazīstināja ar grāmatas “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas” autoru sagatavotajiem ieteikumiem sekmīgai pandēmijas radīto izaicinājumu pārvarēšanai. I.Šteinbuka uzsvēra, ka vidējais gada produktivitātes pieaugums kopš 2000.gada Latvijā ir 4%, taču joprojām ir zema produktivitāte uz vienu nodarbināto. Spēcīgs produktivitātes pieaugums iepriekšējo gados vērojams pakalpojumu jomā, taču lēns ražīguma pieaugums tika vērots apstrādes rūpniecībā, 2019. gadā aptuveni 40% no ES vidējā līmeņa, kas krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Novērots dinamisks IT nozares pakalpojumu eksports, taču kopumā novērots zems eksporta īpatsvars IKP, zema augsto tehnoloģiju produktu daļa eksportā. Tāpat pētnieki secinājuši, ka investīciju līmenis Latvijā tuvojas ES vidējam līmenim, taču joprojām vērojami zemi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, LMT prezidents Juris Binde sanāksmes laikā iepazīstināja ar LDDK redzējumu ilgtspējīgas investīcijas ekonomikas atjaunošanai, noturībai un izaugsmei. J.Binde uzsvēra, ka jārada labvēlīgi nosacījumi investīcijām augstākas pievienotās vērtības nozarēs produktivitātes pieaugumam un atbalsts pilna cikla inovāciju procesam, ietverot ražošanu, komercializāciju, eksportspēju.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko iepazīstināja KITSA dalībniekus ar ministrijas definētajām valsts budžeta prioritātēm Nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanai – cilvēkkapitāla un inovācijas attīstība, biznesa vides attīstība eksportspējai, finanšu pieejamība un infrastruktūras attīstība.
KITSA dalībnieki atbalstīja Ekonomikas ministrijas definētos prioritāros investīciju virzienus ekonomikas izaugsmes stiprināšanai vidējā termiņā, jo īpaši uzsverot valsts atbalstu inovācijām un investīciju veicināšanai, kas sekmēs ne tikai uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju pasaules tirgos, bet arī Latvijas ekonomikas ilgstpējīgu attīstību. Tāpēc KITSA dalībnieki atbalstīja tādas EM budžeta prioritātes kā investīciju fonda un inovācijas fonda izveidi, kā arī biznesa inkubatoru attīstību.
Par KITSA
Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadome ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes institucionālās sistēmas sastāvdaļa, kuru uz paritātes pamatiem veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Konkurētspējas un ilgtspējas apakšpadome nodrošina visu iesaistīto pušu līdzdalību tautsaimniecības konkurētspējas svarīgu jautājumu risināšanā.
