DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. septembrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

ES ārlietu ministri diskutē par Afganistānu un situāciju uz Baltkrievijas robežas Gimnihas sanāksmē Slovēnijā

2021. gada 2. un 3. septembrī Slovēnijā, Brdo notika Eiropas Savienības (ES) neformālā ārlietu ministru jeb tā dēvētā Gimnihas sanāksme. Diskutējamo tēmu lokā bija Afganistāna un ES–Ķīnas attiecības. Uzmanība tika pievērsta arī situācijai uz Eiropas Savienības robežas ar Baltkrieviju. Vēl sanāksmes ietvaros notika tikšanās ar Indijas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar), lai pārrunātu ES iesaisti Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Notiekošais Afganistānā vēl ilgi būs starptautiskās uzmanības lokā. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka primārais uzdevums joprojām ir palīdzēt tiem Afganistānas iedzīvotājiem, kuri palīdzējuši un atbalstījuši ES un NATO klātbūtni Afganistānā. Tajā pašā laikā jādara viss iespējamais, lai situācija valstī un reģionā nepasliktinātos vēl vairāk. ES un NATO jāmeklē labākais veids kā pozicionēties iepretim Taliban, tajā pašā laikā arī meklētu risinājumus humānās krīzes novēršanai. Ministri bija vienisprātis, ka, pieaugot riskam par bēgļu plūsmas palielināšanos, svarīgi ir strādāt ar Centrālāzijas un citiem parteriem reģionā, stiprinot to spējas. “Svarīgi nepieļaut, ka afgāņu bēgļi tiek izmantoti citu valstu hibrīdoperāciju mērķiem un nonāk pie ES Austrumu robežas,” piebilda E. Rinkēvičs.

Aktualitāti saglabā arī ES un Ķīnas attiecības. Latvija pilnībā atbalsta vienotu ES nostāju attiecībā uz Ķīnu, jo tikai vienotiem spēkiem ir iespējams līdzsvarot ES ekonomiskās intereses un aizstāvēt tādu vērtību ievērošanu kā likuma vara, demokrātija un cilvēktiesības. ES ir ieinteresēta savienojamības uzlabošanās ar Āziju, tai skaitā arī ar Ķīnu, tomēr svarīgi ir ievērot ilgtspējas, caurskatāmības un vienlīdzīgas konkurences iespējas principus visām iesaistītajām pusēm. “Mūsu prioritāte ir stiprināt attiecības ES dalībvalstu un Ķīnas jeb 27+1 formātā,’’ uzsvēra ārlietu ministrs.

Pēc Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministru iniciatīvas tika uzrunāts arī jautājums par situāciju uz ES–Baltkrievijas robežas. Latvijas, Lietuvas un Polijas ministri aicināja pieņemt jaunas ES sankcijas pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas iesaistītas Baltkrievijas hibrīdoperācijās, organizējot migrantu plūsmas no Irākas uz ES Austrumu robežu.

Sarunā ar Indijas ārlietu ministru tika apliecināta ES ieinteresētība stiprināt politiskās un ekonomiskās saites ar Indiju, kā arī sadarbību drošības un aizsardzības jomā. Tas ir svarīgi visa Indijas un Klusā okeāna reģiona stabilitātes kontekstā. Indijas statuss kā nepastāvīgās ANO Drošības padomes locekles un tās izvirzītie klimatneitralitātes mērķi saskan ar ES vēlmi strādāt pie stratēģiskās partnerības ar Indiju.  

Gimnihas sanāksmi reizi pusgadā organizē ES Padomē prezidējošā valsts. To vada ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Šo sanāksmju ietvaros neformālā gaisotnē ministri diskutē par ES ārlietu un drošības politikas jautājumiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU