Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā un Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz Saeimas vēlēšanās izmantot elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru, šā gada jūnijā ir atbalstīti Saeimā otrajā lasījumā, un nākamajā nedēļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija plāno tos izskatīt pirms trešā lasījuma.
Tiešsaistes vēlētāju reģistrs vēlētāju uzskaitei pirmo reizi tika izmēģināts šā gada pašvaldību vēlēšanās. Tā izmantošana Saeimas vēlēšanās ļautu bez papildu apgrūtinājuma – vēlētāju apliecības izņemšanas – piedalīties vēlēšanās vēlētājiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases. Jāatgādina, ka līdz šim šie vēlētāji Saeimas vēlēšanās varēja piedalīties, ja pirms vēlēšanām kādā no PMLP teritoriālajām nodaļām izņēma vēlētāju apliecību. Vienlaikus vēlētāju reģistra izmantošana Saeimas vēlēšanās atvieglos arī pieteikšanos balsošanai pa pastu no ārvalstīm, jo, piesakoties pasta balsošanai, nebūs nepieciešams saņemt spiedogu pasē, pietiks nosūtīt iesniegumu vai reģistrēties pasta balsošanai e-pakalpojumā.
Lai nākamā gada Saeimas vēlēšanās nodrošinātu atbilstošas kvalifikācijas speciālistu piesaisti vēlēšanu iecirkņu komisijās, CVK rosina palielināt Ministru kabineta noteiktās darba stundas tarifa likmes pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un paaugstināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju balsošanas un balsu skaitīšanas dienās. Priekšlikums paredz noteikt ekonomiskajai situācijai un vidējais darba samaksai valstī atbilstošu atalgojumu arī par darbu pašvaldību vēlēšanu komisijās un vēlēšanu iecirkņos. Šīs prioritātes īstenošanai 2022. gadā papildus nepieciešami 1 909 875 eiro. Priekšlikums paredz noteikt šādas darba tarifa stundas likmes: komisijas priekšsēdētājam – 7,78 līdz 11,97 eiro, komisijas sekretāram – 7,00 līdz 10,10 eiro, komisijas loceklim – 6,00 līdz 7,78 eiro. Ēdināšanas kompensāciju balsošanas un balsu skaitīšanas dienā rosināts palielināt no 5,69 eiro līdz 8,00 eiro dienā, pielīdzinot šīs kompensācijas apmēru Latvijā noteiktajam komandējuma dienas naudas apmēram. Plašāka informācija par šo priekšlikumu pieejama: https://ej.uz/komisijuatalgojums
No CVK prioritārajiem pasākumiem pieteiktās summas papildu 349 854 eiro nepieciešami arī vēlēšanu vadības sistēmas tehniskajai pavadīšanai un lietotāju atbalstam Saeimas vēlēšanās. Šī IT sistēma vēlēšanās nodrošina kandidātu sarakstu sagatavošanu, iesniegšanu un publicēšanu, vēlēšanu zīmju maketu sagatavošanu, vēlēšanu gaitas dokumentēšanu vēlēšanu iecirkņos, vēlēšanu zīmju skenēšanu un vēlēšanu rezultātu apkopošanu un publicēšanu. Kandidātu sarakstu iesniegšanas un vēlēšanu laikā tiek nodrošināts arī atbalsts sistēmas lietotājiem - kandidātu sarakstu gatavotājiem, deputātu kandidātiem, pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām Latvijā un ārvalstīs.
Tāpat, pieaugot informācijas tehnoloģiju pielietojumam vēlēšanās, CVK ieskatā, kritiski svarīgi ir attīstīt un stiprināt CVK IT kapacitāti, izveidojot IT struktūrvienību. Pašlaik CVK ir divi IT speciālisti, taču, lai uzraudzītu un attīstītu vēlēšanu IT infrastruktūru atbilstošā kvalitātē, būtu nepieciešams papildus piesaistīt vēl četrus IT speciālistus - IT projektu vadītāju, sistēmanalītiķi, vecāko IS administratoru, IT drošības pārvaldnieku, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu esošajiem CVK IT speciālistiem. Papildu līdzekļi nepieciešami arī vēlēšanu IT sistēmu uzturēšanai, tai skaitā drošības auditu veikšanai. Šiem mērķim 2022. gadā papildus nepieciešami attiecīgi 241 557 eiro IT struktūrvienības izveidei un 224 296 eiro – vēlēšanu IT sistēmu uzturēšanai.
Papildu finansējums 202 000 eiro apmērā 2022. gadā nepieciešams arī vēlētāju informēšanai un līdzdalības veicināšanai. No šīs summas 177 000 eiro plānots izlietot dažādu vēlētāju grupu informēšanai un motivēšanai piedalīties vēlēšanās, bet 25 000 eiro – vēlēšanu vides un satura pieejamības veicināšanai vēlētājiem ar invaliditāti.
161 474 eiro papildus nepieciešami arī Saeimas vēlēšanu materiālu – vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu, drošības plombu izgatavošanai un nogādāšanai pašvaldībās, jo kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2018. gadā šo materiālu izmaksas ir ievērojami augušas.
Kārtējās Saeimas vēlēšanās Latvijā plānotas 2022. gada 1. oktobrī.
