DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. augustā, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Augustā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pakalpojumu sektorā, bet pasliktinājies rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un būvniecībā

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada augustā samazinājušies mazumtirdzniecībā, būvniecībā un rūpniecībā, taču pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums ar katru mēnesi nedaudz uzlabojas liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc trīs mēnešu pieauguma mazumtirgotāju noskaņojums pasliktinās

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem augustā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 6,2. Salīdzinot ar jūliju, šis rādītājs samazinājies par 3,2 procentpunktiem. Jau ceturto mēnesi pēc kārtas konfidences rādītājs ir pozitīvs gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums ir pozitīvs arī automobiļu pārdošanā. Tuvojoties rudenim, konfidences rādītājiem mazumtirdzniecībā raksturīgs sezonāla rakstura samazinājums, tāpēc sezonāli neizlīdzinātie rādītāji augustā, salīdzinot ar jūliju, ir samazinājušies: pārtikas preču mazumtirdzniecībā par 5,3 procentpunktiem, nepārtikas preču – par 6,4 procentpunktiem. Straujš kritums par 17,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar jūliju ir degvielas mazumtirgotāju noskaņojumam.

Turpina pieaugt aptaujāto mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Augustā tādu bija 24 %. Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmējuši 19 % mazumtirgotāju, un, salīdzinot ar jūliju, šis rādītājs ir pieaudzis. Savukārt darbaspēka trūkuma kā ierobežojoša faktora nozīmīgums ir nedaudz samazinājies – to atzīmējuši 14% respondentu. Augustā 29 % aptaujāto mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, janvārī tādu bija 55 %, bet pirms mēneša 33 %.

Noskaņojums pakalpojumu sektorā ar katru mēnesi nedaudz optimistiskāks

Pakalpojumu sektorā 2021. gada augustā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija 6,9. Salīdzinot ar jūliju, šis rādītājs pieaudzis par 0,9 procentpunktiem, bet pozitīva vērtība ir jau kopš maija. Noskaņojums pakalpojumu sektorā kopumā ir stabils, katru mēnesi nedaudz uzlabojoties. Būtisks konfidences pieaugums, salīdzinot ar jūliju, bija reklāmā un tirgus izpētē (par 15,8), kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (par 10,5) un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (par 9,2 procentpunktiem). Augustā noskaņojums bija negatīvs astoņās no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm, taču daļā no tām, piemēram, sauszemes un ūdens transportā tas vērtējams kā normāls, sezonai raksturīgi zems rādītājs. Vispesimistiskākais noskaņojums augustā tāpat kā mēnesi iepriekš bija ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu sniedzējiem (- 10,4).

30 % pakalpojumu sektora respondentu augustā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 25 % respondentu norādīja, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 28 % un13 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu. Kopš marta ik mēnesi pieaug darbaspēka trūkuma kā ierobežojoša faktora nozīmīgums. Augustā to atzīmējuši 15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmēju. Kopumā augustā iegūtie dati par saimniecisko darbību ierobežojošajiem faktoriem pakalpojumu sektorā nav būtiski mainījušies, salīdzinot ar jūliju.

Būvniecībā konfidences rādītājs atkal samazinās

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada augustā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -9,9 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 1,6 procentpunktiem), un to ietekmēja mazāk optimistisks uzņēmēju vērtējums par nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā, savukārt nedaudz pieauga specializētajos būvdarbos.

Augustā tāpat kā jūlijā būvniecības nozari visvairāk ietekmējis nepietiekams pieprasījums un darbaspēka trūkums (atzīmējuši attiecīgi 28 % un 27 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 6 % uzņēmumu. Materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmējuši 14 % būvniecības uzņēmumu, savukārt finansiālas grūtības un laika apstākļu ietekmi norādījuši attiecīgi 12 % un 7 % un respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, ievērojami pieaudzis uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši materiālu vai iekārtu trūkumu un darbaspēka trūkumu (pieaugums attiecīgi 3,9 un 1,8 reizes). 28 % apsekoto būvniecības uzņēmumu šī gada augustā neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs samazinās, bet saglabājas pozitīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs augustā bija 0,1 (samazinājums par 2,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar jūliju), un to ietekmēja negatīvāks uzņēmēju novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā dzērienu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana un iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Savukārt pieaugums bija papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā un poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, mazāk optimistisks ir uzņēmēju noskaņojums par nodarbinātības attīstību un gaidāmo preču realizācijas cenu nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada jūliju, nedaudz pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības (norādījuši attiecīgi 25 % un 11 % aptaujāto uzņēmumu), bet samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši 15 % respondentu). Covid-19 ietekmi augustā norādījuši 8 % apsekoto uzņēmumu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru ražošanu augustā ietekmējis nepietiekams pieprasījums, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (atzīmējuši 27 % respondentu). 35 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada augustā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaugums par 4 procentpunktiem).

Konfidences rādītāji

(sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %)

Skatīt OSP datubāzē: KRE020m

2021. gada augustā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 101,93, (iepriekšējā mēnesī – 102,9). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Ekonomikas sentimenta rādītājs

(ilgtermiņa vidējais 2000 – 2020 = 100)

Skatīt OSP datubāzē: KRE010m

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

1Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2020. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI