Komisija ierosina palielināt reņģes zvejas iespējas Rīgas jūras līcī un līdzšinējā apjomā saglabāt brētliņas un jūras zeltplekstes zvejas iespējas un austrumdaļas krājuma mencas piezvejas. Komisija piedāvā pārējo priekšlikuma aptverto krājumu zvejas iespējas samazināt, lai uzlabotu šo krājumu ilgtspēju un palīdzētu atjaunoties citiem krājumiem, kā mencai un reņģei.
Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs sacīja: “Sliktais Baltijas jūras vides stāvoklis smagi ietekmē mūsu vietējos zvejniekus, kuru iztika ir atkarīga no veselīgiem zivju krājumiem. Tāpēc Komisija dara visu iespējamo, lai šos krājumus atjaunotu, un šodien iesniegtais priekšlikums atspoguļo šo mērķi. Tomēr Baltijas jūras stāvoklis nav saistīts ar zveju vien, tāpēc ikvienam ir jāpieliek roka, lai nodrošinātu šā vērtīgā jūras baseina ilgtermiņa ilgtspēju.”
Pēdējos desmit gados ES zvejnieki, nozare un publiskās iestādes ir pielikušas ievērojamas pūles, lai atjaunotu zivju krājumus Baltijas jūrā. Gadījumos, kad bija pieejams pilnīgs zinātniskais ieteikums, zvejas iespējas tika noteiktas saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) principu. Šādas zvejas iespējas tika noteiktas septiņiem no astoņiem krājumiem, kas veido 95 % no izkrautās nozvejas apjoma. Tomēr 2019. gadā zinātnieki atklāja, ka situācija ir sliktāka, nekā iepriekš lēsts. Joprojām ir izlēmīgi jārīkojas, lai visus krājumus atjaunotu un nodrošinātu, ka to apjoms sasniedz ilgtspējīgu līmeni vai tiek šādā līmenī uzturēts.
Ierosinātā kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) pamatojas uz labāko pieejamo, zinātniski recenzēto zinātnisko ieteikumu, ko sniegusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome(link is external) (ICES), un ir saskaņā ar Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plānu, kuru 2016. gadā pieņēma Eiropas Parlaments un Padome. Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi un lasi Komisija atjauninās savu priekšlikumu, tiklīdz būs pieejams attiecīgais zinātniskais ieteikums (gaidāms septembra vidū).
Menca
Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu Komisija ierosina saglabāt līdzšinējo KPN un visus papildu pasākumus, kas paredzēti 2021. gada zvejas iespēju regulā. Neraugoties uz pasākumiem, kas veikti kopš 2019. gada, kad zinātnieki pirmo reizi pauda satraukumu par krājuma ļoti slikto stāvokli, situācija joprojām nav uzlabojusies.
Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu Starptautiskā Jūras pētniecības padome(link is external) (ICES) zinātnisko ieteikumu sniegs septembra vidū, un pēc tam Komisija attiecīgi atjauninās savu priekšlikumu. Tomēr šķiet maz ticams, ka krājuma stāvoklis ir uzlabojies, tāpēc Komisija jau tagad ierosina saglabāt ar nārstu saistīto zvejas aizliegumu. Ņemot vērā Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas pārsvaru nozvejas apgabala austrumu daļā, Komisija ierosina saglabāt arī visus minētajā apgabalā piemērojamos papildu pasākumus.
Reņģe
Baltijas jūras rietumdaļas reņģes krājuma lielums joprojām ir ārpus drošām bioloģiskām robežām, un zinātnieki ceturto gadu pēc kārtas iesaka izbeigt zvejošanu no reņģes rietumu krājuma. Tāpēc Komisija ierosina aizliegt specializēto zveju un noteikt KPN, kura būtu pieejama tikai nenovēršamām piezvejām un kuras apjomu Komisija ierosinās vēlāk, jo patlaban ICES rīcībā nav pietiekamu zinātnisko datu.
Attiecībā uz reņģes krājumu Baltijas jūras centrālajā daļā Komisija atbilstoši ICES ieteikumam ierosina 54 % samazinājumu, jo krājuma apjoms ir samazinājies un ir ļoti tuvu limitam, par kuru mazāka rādītāja gadījumā krājums nav ilgtspējīgs. Komisija atbilstoši ICES ieteikumam ierosina par 5 % samazināt Botnijas līča krājuma reņģes KPN, savukārt reņģes Rīgas jūras līča krājuma stāvoklis ļauj šā krājuma KPN palielināt par 21 %.
Jūras zeltplekste
Lai gan ICES ieteikums ļautu KPN palielināt, Komisija joprojām ievēro piesardzīgu pieeju, galvenokārt lai aizsargātu mencas, kas ir nenovēršama piezveja pašreizējā jūras zeltplekstes zvejā. Tāpēc tā ierosina KPN saglabāt līdzšinējā apjomā.
Brētliņa
Līdzīgi kā jūras zeltplekstes gadījumā ICES ieteikums par brētliņu ļautu KPN palielināt. Tomēr Komisija iesaka ievērot piesardzību un ierosina KPN nemainīt. Tas ir tāpēc, ka brētliņa un reņģe tiek nozvejotas jauktu sugu zvejniecībās un Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes KPN ir atkal ievērojami jāsamazina. Turklāt ar brētliņu barojas menca – suga, kuras krājumu stāvoklis nav labs.
Lasis
ICES zinātniskais ieteikums par lasi gaidāms tikai septembra vidū. Komisija attiecīgi atjauninās savu priekšlikumu. ICES 2020. gada aprīļa īpašais ieteikums sniedz sākotnēju informāciju par problēmām, kas skar šos krājumus, un tajā norādīts – ja jauktu krājumu komerciālā un atpūtas zveja jūrā turpināsies pašreizējā līmenī, MSY mērķi attiecībā uz lašupju krājumiem izdosies sasniegt tikai daļēji.
Turpmākie pasākumi
Komisijas priekšlikumu izskatīs Padome, un to plānots pieņemt ministru sanāksmē 11.–12. oktobrī.
Vispārīga informācija
Priekšlikums par zvejas iespējām ir daļa no Eiropas Savienības pieejas līdz 2020. gadam koriģēt zvejas apjomus tā, lai tie atbilstu ilgtermiņa mērķapjomiem jeb maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY), par ko Padome un Eiropas Parlaments vienojušies kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā. Komisijas priekšlikums ir saskaņā arī ar politiskajiem plāniem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2021. gada ievirzes”, un daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā.
