DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. augustā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Pieejams video ieraksts no Satversmes tiesas un Augstākās tiesas diskusijas sarunu festivālā LAMPA

Pieejams sarunu festivāla LAMPA ietvaros rīkotās Satversmes tiesas un Augstākās tiesas diskusijas video ieraksts “Kurš vairāk vai cik vērta ir cilvēka cieņa?”. Ar diskusijas video ieraksta palīdzību var sekot līdzi pārdomām par cilvēka cieņu juridiskās, politiskās un cilvēka personības attīstības perspektīvas skatījumā.

Diskusijā piedalījās Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Diskusiju vadīja žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova diskusijā mudināja sabiedrību kopt izpratni un sarunāties par cilvēka cieņas konceptu. Runājot par Satversmes tiesas lomu cilvēka cieņas aizsardzībā, viņa uzsvēra, ka “jebkura tiesa un jebkura tiesību sistēma darbojas tikai tāpēc, lai aizstāvētu cilvēka cieņu. Ja kādam ir nodarīta netaisnība, valstij ir pienākums atjaunot taisnīgumu un cieņu”.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa runāja par juridisko dimensiju, kādā tiek aplūkota cilvēka cieņa, kā arī par Augstākās tiesas praksi cilvēka cieņas aizsardzībā. “Civillietās visbiežāk tiek skatīts jautājums nevis par cieņu, bet par goda un reputācijas aizskārumu, prasot atvainošanos, nepatiesu ziņu atsaukšanu, arī naudas kompensāciju. Iepriecinoša tendence, kas vērojama Augstākās tiesas praksē, ir tas, ka vērā ņemams skaits šādu lietu tiek izbeigtas, noslēdzot izlīgumu.  Savukārt administratīvajās lietās persona no valsts pārsvarā lūdz nevis kompensāciju, bet kādas darbības veikšanu vai konkrēta lēmuma pieņemšanu. Iespējams, tieši tas atspoguļo cilvēka cieņas vērtību, proti, nevis tās izteiksme naudā, bet gan prasība pēc konkrētas darbības vai lēmuma,” norādīja Veronika Krūmiņa.

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko diskusijā piedāvāja raudzīties uz cilvēka cieņu no valsts un sabiedrības mijiedarbības viedokļa. Cieņa var būt gan darbība, gan cilvēkam piemītošās tiesības. Cieņa kā darbība politikā nozīmē sabiedrības attieksmi pret valsti un valsts attieksmi pret sabiedrību. Valsts ar sabiedrību runā likumu valodā,” uzsvēra Jūlija Stepaņenko.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs runāja par cilvēka cieņas izpratni un tās ciklisko attīstību dažādās cilvēka dzīves fāzēs, sevišķi uzsverot savstarpējās komunikācijas nozīmi. Cieņas vislielākā izpausme ir klausīšanās. Vecāki izturas cieņpilni pret bērniem, ja vecāki uzklausa savu bērnu. Bērns skolā tiek cienīts, ja viņam ir iespēja izpaust sevi, akcentēja Nils Sakss Konstantinovs.

Ar diskusijas dalībnieku pārdomām un secinājumiem varat iepazīties video ierakstā šeit:

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU