“Fiskālo risku uzraudzīšana un to ietekmes mazināšanas plāns ļauj īstenot apdomīgu un stabilu valsts budžeta politiku, un, izvērtējot riskus, fiskālā nodrošinājuma rezerve 2022., 2023. un 2024. gadā ir jāveido 0,1% no IKP,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
FDL, līdztekus fiskālās politikas principiem un fiskālajiem nosacījumiem, kas jāievēro gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta izstrādē un izpildē, ir ieviesta arī fiskālo risku vispārējā vadība. Risku ietekmes mazināšanai FDL paredz veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, kuras lielums atkarīgs no risku ietekmes lieluma un tā nedrīkst būt mazāka par 0,1% no IKP.
Fiskālo risku deklarācijā ir analizēti tādi riski kā valsts galvojumi un aizdevumi, riski labklājības nozarē, iemaksas ES budžetā, ES fondu projektu īstenošana, valsts saistības veikt kapitāla iemaksas uz pieprasījumu, publiskās un privātās partnerības projekti, vispārējās valdības sektorā pieklasificēto kapitālsabiedrību saimnieciskās darbības fiskālie riski, starptautisko tiesu un Satversmes tiesu lēmumi, finanšu sektora darbība un citi.
Risku analīze liecina, ka ir identificējami paaugstināti riski, kas rodas no AS “Latvenergo” valsts budžetā iemaksātajām dividendēm, un tam attiecīgi tiek veidota nodrošinājuma rezerve. Savukārt pārējie fiskālie riski nerada pietiekami augstu apdraudējumu fiskālo rādītāju stabilitātei vidējā termiņā. Vienlaicīgi fiskālo risku deklarācijā tiek paredzēti papildu uzraudzības pasākumi, lai vadītu riskus saistībā ar iespējamo VAS “Latvijas dzelzceļš” klasificēšanu vispārējās valdības sektorā.
No fiskālo risku analīzes izriet, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2022., 2023. un 2024. gadā ir jāveido 0,1% no IKP.
Fiskālie riski tiek definēti kā varbūtība, ka budžeta izpildes laikā fiskālie rādītāji novirzās no to prognozētajām vērtībām. Fiskālo risku identificēšana, to iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes novērtēšana, kā arī fiskālo risku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamo pasākumu izstrāde tiek veikta kopš 2014.gada.
