“Krimas platforma ir vērtīgs pamats, lai starptautiskajā dienaskārtībā uzturētu jautājumu par Krimas deokupāciju. Būtiski, lai platforma gūtu lielu starptautisku atbalstu,” pauda I.Lībiņa-Egnere, atzīmējot, ka Saeimā ir izveidota atbalsta grupa Krimas platformai.
Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra: “Krimas platformas inaugurācija tieši 23.augustā liek man atcerēties Baltijas ceļa solidaritāti, un šis fakts dod man pārliecību, ka Ukraina roku rokā ar sabiedrotajiem atgūs ne tikai cerību, bet pašu brīvību savā zemē.”
Pārrunājot valstu divpusējās attiecības, I.Lībiņa-Egnere akcentēja dinamisko sadarbību pat šajā sarežģītajā Covid-19 pandēmijas laikā. “Ukraina ir viena no prioritārajām valstīm Latvijas attīstības sadarbības politikā. Mēs turpināsim palīdzēt Ukrainai tās reformu procesos, jo īpaši atbalstot projektus, kas veicina labu pārvaldību, tiesiskumu, decentralizāciju, lauku reģionu attīstību un mazo un vidējo uzņēmumu eksportspējas stiprināšanu,” sacīja I.Lībiņa-Egnere, atzīmējot, ka šogad īpaša uzmanība ir veltīta cīņai pret dezinformāciju, kā arī sadarbībai aizsardzības nozarē, tostarp nosūtot militāros instruktorus.
“Latvija stingri atbalsta Ukrainas eiroatlantiskās integrācijas centienus. Eiropas Savienības Austrumu partnerības ietvaros mēs atbalstām turpmāku sadarbības padziļināšanu ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu,” pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre, uzsverot, ka tiem partneriem, kuri sasniedz vairāk rezultātu reformu īstenošanā, vajadzētu saņemt lielāku ES atbalstu.
NATO ietvaros Latvija būtu gatava atbalstīt Dalības rīcības plāna statusa piešķiršanu Ukrainai, kas balstīts sabiedroto vienotā lēmumā, pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre, vienlaikus uzsverot, ka Ukrainai būs jāspēj pārliecināt skeptiski noskaņotās valstis par tās īstenoto reformu neatgriezeniskumu.
Pārrunājot Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecības, I.Lībiņa-Egnere sacīja, ka “svarīgi, lai Eiropas Savienība paliktu vienota un atkārtoti apstiprinātu savu pašreizējo politiku, kas nosaka – 2015.gada Minskas vienošanās pilnīga īstenošana ir galvenais nosacījums būtiskām izmaiņām Eiropas Savienības attiecībās ar Krieviju”. I.Lībiņa-Egnere akcentēja, ka Latvija skeptiski raugās uz dažu ES partneru ierosinājumu paplašināt sadarbību ar Krieviju.
Pārrunājot Latvijas sniegto humāno palīdzību Ukrainai, I.Lībiņa-Egnere atzīmēja, ka ceram šogad atsākt Ukrainas militāro spēku rehabilitācijas programmu, kas tika pārtraukta Covid-19 izplatības dēļ.
Tāpat Kijevā I.Lībiņa-Egnere tikās ar EPPA Ukrainas delegācijas vadītāju Mariju Mezencevu (Mariia Mezentseva).
Saeimas priekšsēdētājas biedre pēc Ukrainas parlamenta ielūguma līdz 26.augustam uzturas Ukrainā, kur piedalās Krimas platformas inaugurācijas samitā un Ukrainas neatkarības 30.gadadienai veltītajos pasākumos. Kopā ar I.Lībiņu-Egneri Kijevā uzturas arī NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
