Kontekstā ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja vizīti, Latvijas iekšlietu un ārlietu ministri aicina komisāru Filipo Grandi panākt, ka Baltkrievija uzņemas atbildību par cilvēkiem, kas pašlaik bez pajumtes un iztikas atstāti uz Baltkrievijas robežas.
Kopš 2021. gada jūnija Baltkrievija ir īstenojusi hibrīdoperāciju uz Eiropas Savienības ārējās robežas, organizēti veicot no Irākas ar tūrisma vīzām atvesto cilvēku nelikumīgu "iestumšanu" Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijās. Latvija ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā un kopš tā brīža šajās teritorijās nav iespējams nelikumīgi šķērsot valsts robežu, tomēr Baltkrievijas iestādes turpina šos cilvēkus vest uz Latvijas robežu, aktīvi tos virzīt pāri robežai un neļauj viņiem atgriezties savās mītnes zemēs.
Latvija humānu apsvērumu dēļ, balstoties uz cilvēku slikto veselības stāvokli un draudiem dzīvībai, ir ļāvusi 14 cilvēkiem šķērsot robežu un saņemt medicīnisko palīdzību. Latvijas nevalstiskās organizācijas ir sniegušas šiem cilvēkiem humanitāro palīdzību.
Tomēr tie ir īstermiņa risinājumi, jo Baltkrievijai ir jāuzņemas atbildība par tiem cilvēkiem, kuru ierašanos savā valstī tā pati organizējusi. Ir nepieņemami, ka cilvēki, kas ieradušies Baltkrievijā, tiek prettiesiski virzīti uz Latvijas robežu un vēlāk tiek bloķēta viņu nonākšana atpakaļ mītnes zemēs. Ministri atgādina, ka Baltkrievija ir 1951. gada Konvencijas par bēgļa statusu dalībvalsts un tai ir saistoši tajā noteiktie pienākumi un 1948. gada ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.
Ja Baltkrievija nevar nodrošināt šo cilvēku nonākšanu atpakaļ mītnes zemēs, ir jānodrošina, ka cilvēkiem tiek dota pajumte un pārtika. Latvija nevar uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuri Baltkrievijas iestāžu darbības dēļ atrodas uz robežas Baltkrievijas teritorijā.
