DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. augustā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Rail Baltica ieviesēji ar Limbažu novada pašvaldību pārrunā Rail Baltica Ziemeļu posma projektēšanas gaitu ar lielāko reģionālo pieturvietu skaitu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar Rail Baltica projekta ieviesējiem šodien, 13. augustā, apmeklēja Limbažu novada pašvaldību, ko šķērsos topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija. Darba tikšanās laikā ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu, pašvaldības deputātiem un speciālistiem tika pārrunāta Rail Baltica projektēšanas gaita Ziemeļu posmā, kas ir posms ar lielāko reģionālo pieturvietu skaitu, un apspriesta plānoto mobilitātes punktu attīstība.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas Limbažu novads apvienots ar Alojas, Limbažu un Salacgrīvas novadu. Jaunajā Limbažu novadā iekļaujas Rail Baltica pamata trases Latvijā Ziemeļu posms no Latvijas–Igaunijas robežas līdz Vangažiem. Kopējais projektēšanas posma garums ir 94 km, no kuriem dzelzceļa līnijas aptuvenais garums – 65 km. Novada teritorijā atradīsies arī lielākais pieturvietu skaits – trīs mobilitātes punkti Salacgrīvā, Tūjā, Skultē un plānotais Skultes infrastruktūras apkopes punkts.

Projektēšanas darbus Satiksmes ministrijas uzdevumā šajā posmā īsteno RB Rail AS, un tos plānots noslēgt līdz 2022. gada beigām.

“Rail Baltica jaunā infrastruktūra tiek būvēta daudzām nākamām desmitgadēm, tāpēc ir svarīgi nodrošināt visu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību. Sadarbība ar pašvaldībām projekta veiksmīgai attīstībai ir īpaši nozīmīga, jo tās pirmās saņem atgriezenisko saiti no iedzīvotājiem un uzņēmējiem,” sarunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Viņš arī atgādināja, ka tieši pateicoties Salacgrīvas iedzīvotāju iniciatīvai, kas aicināja projekta plānotājus apsvērt reģionālas stacijas veidošanu Salacgrīvā – “Positivus” pieturu, Rail Baltica īstenotāji Latvijā attīstīja ideju par trases papildināšanu ar reģionālajām pieturām. “16 reģionālo pieturu projektēšanai esam saņēmuši Eiropas finansējumu. Saredzam labas iespējas Salacgrīvā un Skultē veidot multimodālus transporta mezglus. Rail Baltica līnija dos iespēju atjaunot pārrobežu dzelzceļa satiksmi, izmantojot ātrgaitas dzelzceļa līniju gan starptautiskiem, gan reģionāliem pasažieru pārvadājumiem un kravu satiksmei,” teica ministrs.

Par plānotiem projektēšanas risinājumiem pārvietošanās nodrošināšanai pastāstīja Ēriks Diļevs, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail Tehniskais direktors Latvijā. Lai arī Rail Baltica pamata trase Limbažu novadā ieviesīs izmaiņas cilvēku ikdienas pārvietošanās paradumos, jo plānoti trīs mobilitātes punkti Salacgrīvā, Tūjā un Skultē, maksimāli tiks saglabāti esošie ceļu šķērsojumi pār Rail Baltica dzelzceļa līniju. Tāpat novada teritorijā paredzētas trīs dzīvnieku pārejas, lai nodrošinātu dzīvnieku migrāciju un iekļautos esošajā ekosistēmā. Papildus mobilitātes punktiem Skultē plānots ritošā sastāva infrastruktūras apkalpes punkts, kas ir stratēģisks Rail Baltica pamata trases objekts un viens no diviem šādiem punktiem Latvijas teritorijā. “Visbeidzot Limbažu novadā paredzēti 9 tilti, vērienīgākais no kuriem ir Salacgrīvā plānotais jaunais tilts pār Salacas upi,” sacīja Diļevs.

Posmā no Latvijas–Igaunijas robežas līdz Vangažiem, kas ir visgarākais Rail Baltica projektēšanas posms, plānots lielākais reģionālo pieturvietu – mobilitātes punktu skaits. Kā uzsvēra Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs:  “Trīs Rail Baltica mobilitātes punktu attīstība, kas plānoti Salacgrīvā, Tūjā un Skultē ne tikai būtiski uzlabos  pārvietošanās iespējas Vidzemes novadā, bet arī sekmēs tūrismu un industriālo attīstību. Šāds jauns dzelzceļa satiksmes epicentrs palīdzēs integrēties arī Igaunijas un Ziemeļvalstu tirgos.”

Noslēdzot novadu pašvaldību apmeklējumus, ceturtdien, 26. augustā, ministrs un projekta ieviesēji no RB Rail AS un SIA Eiropas dzelzceļa līnijas apmeklēs Ķekavu. Jaunievēlētie pašvaldību deputāti tiks iepazīstināti ar Rail Baltica progresu, projekta ieviesējiem un to atbildības jomām, kā arī katrai pašvaldībai aktuālākajiem projektēšanas risinājumiem.

Papildu informācija

Rail Baltica ir ilgtspējīgs dzelzceļa transporta infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija, netieši arī Somija, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.

Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu Eiropas standarta sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar kopējo trases garumu 870 km. Latvijas pamata trase – 265 km.

Rail Baltica nodrošinās ātrgaitas starptautisko pasažieru pārvadājumus ar maksimālo kustības ātrumu 249 km/h, kravu pārvadājumus ar ātrumu 120 km/h, kā arī reģionālos pasažieru pārvadājumus ar  ātrumu 200 km/h.

Šobrīd uz Rail Baltica pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās pieturas Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā,  Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā un viena jauna 1520mm stacija Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas. Reģionālo staciju plānošana un projektēšana tiks veikta līdz 2023. gadam un tiks finansēta Rail Baltica projekta ietvaros.

Satiksmes ministrija ir Rail Baltica projekta īstenotājs un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmējs. Projekta finansējumu 81–85% robežās nodrošina ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. Rail Baltica projekta ieviesēji Latvijā ir RB Rail AS un SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU