RPP priekšnieks Juris Lūkass savā ziņojumā komitejas deputātiem par esošajām problēmām policistu ikdienas darbā un iespējamajiem risinājumiem norādīja, ka aptuveni puse aptaujāto policistu ir apsvēruši iespēju pamest darbu tuvāko gadu laikā. Galvenie iemesli ir ļoti satraucošā situācija saistībā ar nepietiekamu atalgojuma līmeni, kā arī policisti ir pakļauti lielam stresam un izdegšanas riskam.
Analizējot pašvaldības policistu emocionālo izdegšanu, konstatēts, ka vidēji augsti izdegšanas riski sāk parādīties jau pēc pirmā nostrādātā gada, pēc tam tie uzkrājas, un pēc piektā darba gada pārtop par augstiem izdegšanas riskiem. Darbinieki arī norāda, ka, nosakot algu, pašvaldībai būtu jāņem vērā apdraudējumi un riski policijas darbā. Likumsakarīgi, ka policijas darbs arī nereti noved pie darba traumām.
“Mums ir primāri jānodrošina sabiedriskās kārtības un drošības pakalpojums rīdziniekiem, ko dara Rīgas pašvaldības policija, un man ir ļoti svarīgi, lai Rīgas pašvaldība kā darba devējs novērtē RPP pamatfunkciju veicējus, kuri darba ikdienā saskaras ar apdraudējumu savai veselībai un dzīvībai. Es saku paldies katram RPP darbiniekam, kurš godprātīgi sniedz savu ieguldījumu mūsu pilsētas drošībā. Vienlaikus uzsveru, ka RPP vadības uzdevums ir rūpēties par atbalstošu darba vidi savā iestādē,” saka Rīgas vicemēre, komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola.
Kā būtisks elements atbalsta sistēmā stresa mazināšanai ir nepieciešama un plānota policijas štata psihologa amata izveide vēl šajā gadā. Tāpat tiek nodrošināta iespēja darbiniekiem bez saskaņošanas ar tiešo vadītāju pieteikties uz vakantajām amata vietām RPP, tā stimulējot darbinieku profesionālo izaugsmi.
Komiteja pieņēma RPP ziņojumu zināšanai un atbalstīja piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, prioritātes virzīšanu 2022. gada budžeta sarunās.
