DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. augustā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Rail Baltica ieviesēji ar Ropažu novada pašvaldību pārrunā Rail Baltica projektēšanas gaitu Rīgas apvada posmā

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar Rail Baltica projekta ieviesējiem šodien, 11. augustā, apmeklēja Ropažu novada pašvaldību, ko šķērsos topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija. Darba tikšanās laikā ar Ropažu novada domes priekšsēdētāju Vitu Paulāni, pašvaldības deputātiem un speciālistiem tika pārrunāta Rail Baltica projektēšanas gaita Rīgas apvada posmā un apspriesta mobilitātes punkta Sauriešos attīstība.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas Ropažu novads apvienots ar Garkalnes, Ropažu, Stopiņu novadiem un Inčukalna novada Vangažu pilsētu. Jaunajā Ropažu novadā iekļaujas Rail Baltica pamata trases Latvijā posms caur Rīgu, Upeslejas–Rīga–Misa, un daļa no Rīgas apvada projektēšanas posma Vangaži–Salaspils–Misa. Tajā ietilpst arī Sauriešu reģionālā stacija, kas tiks veidota par mobilitātes punktu. Projektēšanas darbus Satiksmes ministrijas uzdevumā šajā posmā īsteno RB Rail AS, un tos plānots noslēgt līdz 2022. gada beigām.

“Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra tiek būvēta daudzām nākamajām desmitgadēm, tāpēc ir svarīgi iesaistīto pušu efektīvu sadarbību nodrošināt katrā projekta īstenošanas posmā. Pašlaik notiek projektēšanas darbi visā Latvijas pamata trases garumā. Tas ir īstas laiks, lai projekta ieviesēji ar pašvaldības pārstāvjiem pārrunātu projekta īstenošanas gaitu un savlaicīgi plānotu, kā jauno infrastruktūru konvertēt jaunās iespējās pašvaldības attīstībai,” sarunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Nākotnē pa Rail Baltica līniju kursēs ne tikai starptautiskie, bet arī piepilsētas vilcieni, ko iedzīvotāji varēs izmantot braucieniem uz Rīgu un citiem Pierīgas centriem, piemēram, lai ar vilcienu dotos no Sauriešiem uz Rīgas centru, Imantu vai citām stacijām, izvairoties no sastrēgumiem, ja šo ceļu mērotu ar automašīnu. Tāpat nozīmīgs ieguvums iedzīvotājiem būs iespēja ērtā un ātrā vilcienā ceļot uz Igaunijas un Lietuvas pilsētām, ko šķērsos Rail Baltica līnija,” sacīja Tālis Linkaits.

“Pierīgas iedzīvotājiem labā ziņa ir vakar valdībā apstiprinātie nākamie soļi Daugavas šķērsojuma izbūvei pie Salaspils. Tas būs unikāls divlīmeņu tilts, kas apvienos ātrgaitas dzelzceļa līniju un četru joslu ātrgaitas autoceļu, lai savienotu Rīgas apvedceļu abās Daugavas pusēs,” piebilda ministrs.

“Rail Baltica pamattrases garums jaunajā Ropažu novadā ir vairāk nekā 30 kilometri. Šajā trases posmā kopā plānotas 28 dažādas inženierbūves, tai skaitā satiksmes pārvadi, dzelzceļa pārvadi, gājēju šķērsojumi, dzīvnieku pārejas, kā arī viens mobilitātes punkts Sauriešos. Tāpat arī lai maksimāli mazinātu ietekmi uz apkārtējiem upju baseiniem un vidi, projektā plānoti 8 tilti un 3 dzīvnieku pārejas. Ņemot vērā lielo plānoto inženierbūvju skaitu, īpašumu skārums, kas ietekmētu iedzīvotāju pārvietošanos Ropažu novadā, ir minimāls,” stāsta Ēriks Diļevs, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS Tehniskais direktors Latvijā.

Tikšanās laikā dalībnieki pārrunāja gaidāmās pārmaiņas pārvietošanās paradumos, ko ieviesīs mobilitiātes punkta attīstība Sauriešos. Tas sniegs Pierīgas iedzīvotājiem iespējas ātri nokļūt Rīgas centrā. Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs sacīja: “Jaunais mobilitātes punkts Ropažu novadā atradīsies Sauriešu teritorijā, tuvu vietai, kur vēsturiski ir atradusies Sauriešu dzelzceļa stacija. Tā būtība ir veidot iedzīvotājiem ērtus dažādu transporta veidu savienojumus ap Rail Baltica dzelzceļa līniju. Mobilitātes punktā būs pieejami saskaņoti dzelzceļa un sabiedriskā transporta kursēšanas laiki, arī auto un mikromobilitātes rīki. Tā būtiski palielināsies iespējas ātri un ērti pārvietoties gan uz galvaspilsētu vai lidostu, gan tālākos maršrutos, ātri sasniedzot citas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsētas ap Rail Baltica dzelzceļa līniju.”

Turpinot novadu pašvaldību apmeklējumus, piektdien, 13. augustā, ministrs un projekta ieviesēji no RB Rail AS un SIA Eiropas dzelzceļa līnijas apmeklēs Limbažus. Līdzīgas tikšanās turpmāk šomēnes tiks organizētas Saulkrastos un Ķekavā.

Jaunievēlētie pašvaldību deputāti tiks iepazīstināti ar Rail Baltica progresu, projekta ieviesējiem un to atbildības jomām, kā arī katrai pašvaldībai aktuālākajiem projektēšanas risinājumiem.

Papildu informācija

Rail Baltica ir ilgtspējīgs dzelzceļa transporta infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija, netieši arī Somija, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.

Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu Eiropas standarta sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar kopējo trases garumu 870 km. Latvijas pamata trase – 265 km.

Rail Baltica nodrošinās ātrgaitas starptautisko pasažieru pārvadājumus ar maksimālo kustības ātrumu 249 km/h, kravu pārvadājumus ar ātrumu 120 km/h, kā arī reģionālos pasažieru pārvadājumus ar  ātrumu 200 km/h.

Šobrīd uz Rail Baltica pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās pieturas Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā,  Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā un viena jauna 1520mm stacija Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas. Reģionālo staciju plānošana un projektēšana tiks veikta līdz 2023. gadam un tiks finansēta Rail Baltica projekta ietvaros.

Satiksmes ministrija ir Rail Baltica projekta īstenotājs un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmējs. Projekta finansējumu 81–85% robežās nodrošina ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. Rail Baltica projekta ieviesēji Latvijā ir RB Rail AS un SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU