DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

KP t.s. “Tīrīgas lietā” noslēdz izlīgumu ar Rīgas pašvaldību un SIA “Getliņi EKO” par īstenoto konkurences kropļojumu atkritumu apsaimniekošanas jomā

16. jūlijā Konkurences padome (KP) parakstīja izlīgumu ar Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Getliņi EKO” strīdā par nodarīto konkurences kropļojumu – iecerēto atkritumu apsaimniekošanas tirgus monopolizāciju uz 20 gadiem. Izlīgums paredz, ka iesaistītās puses turpmāk ļaunprātīgi neizmantos savu dominējošo stāvokli un pašvaldība pēc konkurences tiesību ekonomistu analīzes saņemšanas iepazīstinās KP par turpmākajiem atkritumu apsaimniekošanas organizācijas plāniem Rīgā, tāpat Rīgas pašvaldība valsts budžetā samaksās naudas sodu 500 000 eiro apmērā, savukārt SIA “Getliņi EKO” – 385 000  eiro.

Pagaidu noregulējums aptur monopolu

Rīgā tiek saražots būtisks atkritumu apjoms – teju 50 % no kopējā Latvijā radītā atkritumu apjoma. Līdz 2019. gada 14. jūnijam, kad Rīgas pilsētas pašvaldība, SIA “Getliņi EKO” un privātais partneris AS “Tīrīga” noslēdza koncesijas līgumu par jaunas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu Rīgā, šo sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu nodrošināja četri uzņēmumi: SIA “Clean R”, SIA “Pilsētvides serviss”, SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Lautus”. Savukārt jaunā atkritumu apsaimniekošanas sistēma paredzēja, ka turpmāk sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū līdzšinējo četru vietā darbosies tikai viens uzņēmums – AS “Tīrīga”, tādējādi pilnībā izslēdzot konkurenci tirgū uz 20 gadiem. Papildus tam  līdz ar koncesijas līguma noslēgšanu būtiski tiek ietekmēta konkurence arī saistītajā – atkritumu pārstrādes tirgū, jo koncesijas līguma rezultātā tikai viens sadzīves atkritumu apsaimniekotājs iegūtu visus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā savāktos sadzīves atkritumus, ko pēc šķirošanas var realizēt kā otrreizējo izejvielu pārstrādātājiem.

KP 2019. gada 18. jūlijā pret Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Getliņi EKO” ierosināja pārkāpuma lietu par iespējamu Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Lai novērstu radītā konkurences kropļojuma negatīvās sekas uz iedzīvotājiem – atkritumu radītājiem – KP jau 2019. gada 9. septembrī pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu, kas uzlika pienākumu nekavējoties apturēt koncesijas līguma izpildi un saglabāt konkurenci tirgū.

Klienti vēlas iespēju brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju

Pēc koncesijas līguma apturēšanas Rīgā kopš 2020. gada atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas izvēlēti iepirkuma konkursa rezultātā, un katrā no četrām atkritumu apsaimniekošanas zonām klientiem līgums jāslēdz ar to atkritumu apsaimniekotāju, ko paredz pašvaldības saistošie noteikumi.

Lai iegūtu Rīgas atkritumu radītāju – fizisku un juridisku personu, t.sk. dzīvojamo māju apsaimniekotāju – viedokli par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma kvalitāti, KP organizēja patērētāju aptauju. Aptaujas rezultāti liecina, ka katrs piektais rīdzinieks ir neapmierināts vai daļēji neapmierināts, ka atkritumu apsaimniekošana tiek organizētas zonās ar vienu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu katrā zonā. No aptaujas secināms, ka apmierinātību ar pakalpojumu sniedzēju ietekmē tas, kurš uzņēmums nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus konkrētajā zonā, jo sniegto pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Citu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju esošā vietā, ja būtu tāda iespēja, izvēlētos katrs ceturtais iedzīvotājs.

Salīdzinot abus atkritumu apsaimniekošanas modeļus – brīvu pakalpojumu sniedzēja izvēli, kas bija spēkā līdz 2020. gadam un jauno četru zonu modeli –, aptaujātie Rīgas iedzīvotāji priekšroku biežāk (37 %) deva iepriekšējam modelim ar iespēju brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju. Respondentu ieskatā konkurence brīvā tirgus apstākļos nodrošina arī tādas iespējamās priekšrocības kā zemāku cenu, augstāku kvalitāti, individuālu pieeju u.tml.

Savukārt juridisko personu vidū atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi vērtēti kopumā kritiskāk nekā privātpersonu auditorijā – 38 % klientu ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti. No aptaujas rezultātiem secināms, ka juridiskās personas (66 % no aptaujātajiem) labprāt izvēlētos iepriekšējo modeli ar iespēju brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju.

Izlīgums – loģisks strīda risinājums

Ņemot vērā KP lietā veikto novērtējumu un to, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir ieinteresēta novērst koncesijas procedūras radītās sekas, kas izpaudās kā konkrētā tirgus struktūras maiņa un monopolstāvokļa izveidošana kopā ar izvēlēto partneri AS “Tīrīga”, lietā iesaistītas puses ir vienojušās izbeigt strīdu, noslēdzot izlīgumu, kas sevī ietver pienākumu nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu godīgas konkurences apstākļos, neradot monopolu tirgū, kā arī veikt padziļinātu novērtējumu, lai nodrošinātu konkurenci veicinošu pakalpojuma sniegšanas modeļa ieviešanu Rīgā un naudas soda samaksu kopumā 885 000 eiro apmērā. 

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Noslēgtā izlīguma mērķis ir ne tikai novērst konkurences kropļojumu, bet galvenokārt ar iesaistītajām pusēm panākt vienprātību, ka Rīga un tās iedzīvotāji ir pelnījuši veiksmīgāku un efektīvāku atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nākotnē. Administratīvā līguma noslēgšana apliecina pašreizējās Rīgas domes attieksmi un gatavību uzņemties atbildību par domes priekšgājēju darbiem. Tieši domes pozitīvā attieksmes maiņa ne tikai vārdos, bet arī darbos kalpoja kā priekšnosacījums šādam loģiskam strīda risinājumam, kas paredz vienošanos par konkrētu sagaidāmo Rīgas pašvaldības rīcību un optimālu naudas sodu, kura mērķis ir preventīvi novērst līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē.”

Izlīgums

Jebkurš lietas dalībnieks, pret kuru Konkurences padome ierosinājusi pārkāpuma lietu, var izmantot iespēju slēgt izlīgumu, pēc savas iniciatīvas atzīstot atbildību pārkāpumā, uzņemoties saistības samaksāt naudas sodu un noteiktos tiesiskos pienākumus, un sniedzot visu Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Šāda rīcība ļauj ātrāk atklāt un novērst pārkāpumu, kā arī taupīt resursus, kas parasti nepieciešami izmeklēšanai un  iespējamai tiesvedībai, tāpēc lietas dalībniekiem tiek samazināts naudas sods. Izlīgumi bieži tiek izmantoti arī Eiropas Komisijas un daudzu ES dalībvalstu konkurences uzraugu praksē.

*Patērētāju aptaujā piedalījās 2098 fiziskās personas un 560 juridiskās personas, tostarp 300 juridiskas personas, kas slēdz atkritumu apsaimniekošanas līgumus un 260 dzīvojamo māju apsaimniekotāji un pārvaldnieki.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU