2. jūlijā Valsts policija saņēma iesniegumu no kādas rīdzinieces par to, ka viņai piezvanījusi nezināma persona no ārvalstu numura un piedāvājusi iegādāties kriptovalūtu. Krāpnieki pārliecinājuši, ka viņai jāreģistrējas interneta vietnē Matbea.com, un no saviem bankas kontiem jāpārskaita nauda. Sieviete tikusi maldināta par darījumiem. Uzķeroties uz krāpnieku teicamajām pārliecināšanas spējām, sieviete gan no sava, gan no sava vīra bankas konta noziedzniekiem kopumā pārskaitījusi gandrīz 100 000 eiro.
Šajā pašā dienā iesniegums par krāpšanu tika saņemts arī Valsts policijas Alūksnes iecirknī. Iesniedzēja ziņoja, ka viņa pagājušā gada aprīlī internetā bija ieraudzījusi sludinājumu ar aicinājumu ieguldīt naudu biržā. Kopumā līdz 2020. gada septembrim viņa tur “ieguldījusi” naudu 23 reizes, zaudējot 14 000 eiro. Turklāt šā gada 1. jūlijā sieviete mobilajā lietotnē “Whats App” saņēmusi zvanu no vīrieša, kurš piedāvājis palīdzēt atgūt zaudētos finanšu līdzekļus. Iegūstot cietušās sievietes personas datus, kā arī internetbankas pieejas datus, uz viņas vārda tika paņemti ātrie kredīti par kopējo summu 215 eiro.
5. jūlijā policijā tika saņemta informācija no Jelgavas novada iedzīvotājas, ka nenoskaidrotas personas, uzdodoties par kredītu brokeriem, no viņas izkrāpušas 10 705 eiro. Bet Daugavpils iedzīvotājai caur interneta vietni izkrāpti 9 800 eiro.
7. jūlijā Jūrmalas iecirknī tika saņemta informācija no iedzīvotājas par to, ka viņai piezvanījusi nepazīstama krievu valodā runājoša sieviete, kura uzdevusies par “SEB banka” darbinieci, un apgalvojusi, ka viņas bankas kontā tiek veiktas nelikumīgas darbības. Vēlāk telefonsarunai pieslēgusies vēl cita viltvārde. Diemžēl jūrmalniece noticējusi un rīkojusies pēc krāpnieču instrukcijām, atklājot bankas konta datus, kā rezultātā no viņas “SEB” bankas konta noņemti 45 197,54 eiro. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess.
Tāpat daudziem iedzīvotājiem Latvijā izkrāptas citas summas – daži simti vai daži tūkstoši eiro.
Valsts policija atgādina, ka nekādos apstākļos nedrīkst nevienam izpaust bankas kontu pieejas kodus. Tāpat nedrīkst ievadīt bankas datus svešinieku atsūtītās interneta vietnēs un ielādēt svešinieku atsūtītas programmatūras.
Pirms investīciju platformu izmantošanas un darījumu veikšanas, Valsts policija aicina pārliecināties, vai minētais uzņēmums (uzņēmējdarbība) ir reģistrēts Latvijā, kādi ir tā darbības veidi un cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbspēju, kā arī izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci, jo tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts. Informācija par licencētām ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama FKTK mājaslapā: https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/.
Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, vispirms nekavējoties ir jāsazinās ar savu banku, un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti par šādām krāpšanām stāstīt saviem tuviniekiem, īpaši gados vecākiem radiniekiem, kaimiņiem un draugiem!
