Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji iegādājas preces un pakalpojumus tiešsaistes tirdzniecībā. Tāpēc līdz ar grozījumiem likumā paredzēts veicināt augstāku patērētāju informētību. Pirmkārt, komercprakses īstenotājam būtu skaidri jānorāda informācija, vai trešā persona, kas tiešsaistes tirdzniecības vietās piedāvā preci vai pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, ir vai nav pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē – attiecīgi, vai šajā tiešsaistes tirdzniecībā būs piemērojamas patērētāju tiesības.
Otrkārt, komercprakses īstenotājam skaidri jānorāda, kura ir apmaksāta reklāma gadījumos, ja patērētājam ir iespēja meklēt preces vai pakalpojumus pēc atslēgvārda, frāzes u.c., un meklēšanas rezultātā kāda prece vai pakalpojums atrodas augstāk (vai ir pamanāmāka), un ja par to ir veikti maksājumi (vai gūti citi labumi). Turklāt patērētājiem jābūt viegli pieejamai vispārīgai informācijai par galvenajiem parametriem, kā tiek ranžētas (attēlotas) meklētās preces vai pakalpojumi.
Treškārt, komercprakses īstenotājs nedrīkst manipulēt ar patērētāju atsauksmēm – proti, norādot atsauksmes, veikt samērīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka atsauksmes tiek sniegtas no attiecīgiem patērētājiem, kuri faktiski lietojuši konkrētās preces vai pakalpojumus. Tirgotājs nedrīkst sniegt nepatiesas vai sagrozītas patērētāju atsauksmes vai ieteikumus.
Pretējā gadījumā tā tiks uzskatāma par maldinošu komercpraksi. Tāpat ar šiem grozījumiem likumā plānots iekļaut normu, ka par maldinošu komercpraksi būs uzskatāma pasākumu biļešu tālākpārdošana patērētājiem, ja tās iegādātas, izmantojot automatizētus līdzekļus, tādejādi apejot noteiktos ierobežojumus attiecībā uz biļešu skaitu, ko viena persona var iegādāties, vai citus uz biļešu iegādi attiecināmus noteikumus.
Tāpat likumā plānots noteikt, ka komercpraksi uzskata par maldinošu arī gadījumos, kad, preces pārdodot vienā dalībvalstī, uzrāda to kā identisku citās dalībvalstīs pārdošanā esošām precēm, lai arī ir nozīmīgas atšķirības preces sastāvā vai raksturīpašībās. Regulējuma mērķis ir panākt, lai visās dalībvalstīs ir vienlīdz augstas kvalitātes preces, un patērētāji netiek maldināti - lai šķietami identiskas preces tiešām arī būtu identiskas to kvalitātē līdz pat vissīkākajam rādītājam, neatkarīgi no tā, kurā valstī produkts tiek iegādāts.
Vienlaikus grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz sodiem par negodīgas komercprakses īstenošanu, atceļot soda naudas griestus 100 000 EUR, taču saglabājot līdzšinējo pieeju, ka uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi piemērot soda naudu līdz 10 % no apgrozījuma. Bet gadījumos, kad nav iespējams iegūt informāciju par komercprakses īstenotāja apgrozījumu, paredzēta iespēja piemērot naudas sodu līdz diviem miljoniem EUR (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (Dokuments attiecas uz EEZ noteiktajam). Sankciju konsekventākai piemērošanai, papildināti arī izvērtējamie kritēriji, tomēr šis saraksts ir neizsmeļošs, dodot iespēju elastīgi reaģēt uz visām situācijām un vērtēt visus attiecināmos apstākļus.
Detalizēti ar izstrādātajiem grozījumiem Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. Pēc grozījumu saskaņošanas likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā; gala lēmums vēl jāpieņem Saeimai.
