Lielā zvaigznīte ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, kas var sasniegt 70 cm garumu. Lielās zvaigznītes ziedi ir bālgani vai sārti, izvietoti 3,5-4,5 cm platos čemuros. Naktī un lietū čemuru kāti noliecas uz leju, tādejādi aizsargājot ziedu nektāru un putekšņus. Augs zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim, bet galvenokārt no jūnija līdz augustam.
Lielā zvaigznīte savulaik audzēta parkos un dārzos, un daudzās vietās pārgājusi savvaļā kā savvaļas augs, bet dabiskās atradnes Latvijā sastopamas ārkārtīgi reti - tikai Zemgales dienvidos, līnijā Tērvete-Ukri. Lielā zvaigznīte iekļauta īpaši aizsargājamo sugu un to sugu sarakstā, kurām var veidot mikroliegumus un iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.
Galvenokārt tā aug upju krastos alksnājos un vietām arī attālāk no upēm lapu koku un jauktu mežu nogabalos.
