“CSP jau ir liela pieredze administratīvo datu personu līmenī izmantošanā. Pieredze uzkrāta, 2012. gadā pieņemot lēmumu par 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rādītāju sagatavošanu no administratīvajiem datiem. Jau tad tika uzsākts darbs, lai izveidotu labu, stabilu sadarbību ar lielākajiem valsts reģistriem un nodrošinātu regulāru datu saņemšanu, veidojot drošu datu apstrādi un glabāšanu,” norāda CSP priekšniece Aija Žīgure.
Nākamais solis bija administratīvo datu savietošana Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajam augstskolu absolventu monitoringam, kas reizi gadā sniedz informāciju par augstskolu absolventu nodarbinātību un ienākumiem. Šie uzdevumi ir ļāvuši CSP pilnveidot datu apstrādes un glabāšanas procesus un darbiniekiem attīstīt zināšanas administratīvo datu apstrādē un savietošanā.
Latvijas priekšrocība ir vienota personas identifikatora – personas koda – lietošana reģistros, kas ļauj veikt šādu personas datu savietošanu. Ar Covid-19 saslimušo datu sagatavošanai tiek izmantoti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras dati.
Labas politikas pamatā ir datos balstītu lēmumu pieņemšana. Tam var izmantot gan CSP veikto iedzīvotāju aptauju datus, gan dažādu reģistru datu savietošanu un jaunu rādītāju veidošanu. CSP misija ir uzticamu statistisko datu sagatavošana sabiedrības sociāli ekonomisko procesu izzināšanai un nākotnes lēmumu pieņemšanai.
CSP plāno arī turpmāk attīstīt administratīvo datu izmantošanu, nodrošinot gan politikas veidotājiem, gan sabiedrībai būtisku rādītāju izstrādi un sagatavošanu. Nākamais izaicinājums būs pret Covid-19 vakcinēto personu datu analīze.
