Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins: “Kultūra ir palīdzējusi cilvēkiem pārvarēt pārvietošanās ierobežojumu un sociālās distancēšanās ietekmi. Tagad ir mūsu kārta palīdzēt nozarēm atsākt darbību. Lai kultūras nozare varētu droši un pakāpeniski atsākt darbību un būt labāk sagatavota nākotnē iespējamām krīzēm, mums ir vajadzīga visā Eiropas Savienībā koordinēta un pielāgota rīcība. Kultūras un radošās nozares ir nozīmīgas Eiropas vērtības, un tās ir svarīgas Eiropas ilgtspējīgai atveseļošanai, Eiropas sabiedrības noturības palielināšanai un – vispārīgāk – mūsu eiropeiskajam dzīvesveidam.”
Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela: “Kopš koronavīrusa uzliesmojuma sākuma kultūras un radošo nozaru industrija ir cietusi smagus zaudējumus. Tajā pašā laikā krīze ir uzsvērusi šo nozaru nozīmi mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Palielinoties vakcinācijas tvērumam, pakāpeniski tiek atcelti ierobežojumi, arī kultūras jomā. Šo pamatnostādņu mērķis ir atvieglot dalībvalstu pasākumu koordināciju ES līmenī. Tai pat laikā kultūras vides drošai atkalatvēršanai būtu jāiet roku rokā ar virkni darbību, kuru mērķis ir nodrošināt visas nozares ilgtspējīgu atveseļošanu un noturību.”
ES pamatnostādņu pamatā ir Eiropas Slimību profilakses un kontroles cent (ECDC) speciālās zināšanas un informācijas apmaiņa ar Veselības drošības komiteju. Pamatnostādnes ņem vērā atšķirīgo epidemioloģisko situāciju dalībvalstīs un tās attīstību. Tās nodrošina rādītājus un kritērijus (piemēram, par vīrusa cirkulāciju, vakcinācijas aptveri, aizsargpasākumu piemērošanu, testu izmantošanu un kontaktu izsekošanu), kas jāņem vērā, plānojot konkrētu darbību atsākšanu.
Konkrētāk, pamatnostādnes iesaka šādus pasākumus un protokolus:
- visu ierobežojumu atcelšanai vajadzētu būt stratēģiskai un pakāpeniskai, sākumā atļaujot ierobežotu dalībnieku skaitu, lai novērtētu epidemioloģisko situāciju;
- kultūras iestādēm vajadzētu būt gatavības plānam, kurā sīki izklāstīti rīcības protokoli, ko piemēro, ja tiek konstatēti Covid-19 gadījumi;
- lai līdz minimumam samazinātu inficēšanās risku, visiem kultūras iestāžu darbiniekiem vajadzētu būt pieejamai mērķorientētai informācijai un/vai ad hoc apmācībai;
- lai nodrošinātu kultūras vidē strādājošo personu un sabiedrības aizsardzību, būtu jāveicina šo personu vakcinācija;
- lai apmeklētu pasākuma norises vietu, dalībniekiem var pieprasīt uzrādīt pierādījumu par negatīvu Covid-19 testu un/vai vakcināciju, un/vai pierādījumu par Covid-19 diagnozi. Atkarībā no vīrusa variantu vietējās aprites šo prasību var attiecināt arī uz pilnībā vakcinētām personām;
- kultūras iestādēm būtu jānodrošina, ka kontaktu izsekošanas vajadzībām ir pieejama auditorijas kontaktinformācija;
- kultūras iestādēm būtu jāievieš īpaši aizsargpasākumi: sociālās distancēšanās ievērošana (kad vien iespējams), tīras un piekļūstamas roku mazgāšanas ierīces, piemērota ventilācija vai vēdināšana un bieža virsmu tīrīšana. Svarīgs papildpasākums ir prasība apmeklētājiem lietot sejas masku.
Kultūras pasākumu norises vietu atkalatvēršana jāsaista ar vairākām darbībām, kas nodrošina visas nozares ilgtspējīgu atveseļošanu. ES līmeņa darbības papildina dalībvalstu un nozaru veiktās darbības.
Lai veiktu plašus ieguldījumus nozarēs un palielinātu to spēju pielāgoties jaunām tendencēm un izkļūt no krīzes, dalībvalstis tiek aicinātas pilnībā izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Komisija ir būtiski palielinājusi finansiālo atbalstu kultūras un radošajām nozarēm, proti, gandrīz 2,5 miljardi eiro no programmas “Radošā Eiropa” un gandrīz 2 miljardi eiro no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir atvēlēti kultūras, radošiem un iekļaujošiem projektiem.
2021. gada rudenī Komisija publicēs tiešsaistes rokasgrāmatu par ES finansējumu kultūrai, kas aptvers visus esošos ES fondus, kurus dalībvalstis un nozare var izmantot.
