DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Darba aizsardzība mainīgajā darba pasaulē

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik darba aizsardzība ir svarīga darba ņēmēju veselības pasargāšanai, mūsu sabiedrības funkcionēšanai un svarīgu ekonomikas un sociālo darbību nepārtrauktības nodrošināšanai. Šajā kontekstā Komisija šodien atkārtoti apliecina savu apņemšanos atjaunināt darba aizsardzības noteikumus, pieņemot ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2021. līdz 2027. gadam. Tajā izklāstīti galvenie pasākumi, kas nepieciešami, lai tuvākajos gados uzlabotu darba ņēmēju veselību un drošību.

Šajā jaunajā stratēģijā īpaša uzmanība pievērsta trim starpnozaru mērķiem, proti, pārvaldīt pārmaiņas, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un demogrāfiskām pārmaiņām un tradicionālās darba vides izmaiņām, uzlabot negadījumu un slimību prevenciju, kā arī labāk sagatavoties iespējamām krīzēm nākotnē.

Pēdējās desmitgadēs ir panākts progress, piemēram, no 1994. gada līdz 2018. gadam ES par apmēram 70 % ir samazinājies darbā bojāgājušo skaits, tomēr ir jādara vēl vairāk. Par spīti šim progresam 2018. gadā 27 ES valstīs joprojām bija vairāk nekā 3300 darbā bojāgājušo un 3,1 miljons darbā notikušu negadījumu bez fatāla iznākuma. Katru gadu vairāk nekā 200 000 darba ņēmēju nomirst no arodslimībām. Atjauninātais satvars palīdzēs mobilizēt ES iestādes, dalībvalstis un sociālos partnerus pievērsties kopīgajām ar darba ņēmēju aizsardzību saistītajām prioritātēm. Satvarā paredzētās darbības arī palīdzēs samazināt veselības aprūpes izmaksas un palīdzēs uzņēmumiem (arī MVU) kļūt ražīgākiem, konkurētspējīgākiem un ilgtspējīgākiem.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā, cilvēku labā Valdis Dombrovskis sacīja: “Eiropas Savienības regulējums attiecībā uz darba aizsardzību ir ļoti svarīgs ap 170 miljonu darba ņēmējiem; tas sargā kā cilvēku dzīvības, tā mūsu sabiedrības spēju darboties kopumā. Darba tirgus un tā nosacījumi strauji mainās, tai skaitā saistībā ar zaļo un digitālo transformāciju un demogrāfiskajām pārmaiņām. Veselīga un droša darba vide samazina arī izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Līdz ar to darba ņēmēju aizsardzības standartu uzturēšana un uzlabošana joprojām ir viena no ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, prioritātēm. Eiropas Savienībai ir jādara vairāk, lai mūsu darbvietas pielāgotu nākotnei.”

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits teica: “Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. princips darba ņēmējiem paredz tiesības uz augsta līmeņa darba aizsardzību. Mums pēc krīzes cenšoties atgūties un pat uzlabot līdzšinējo situāciju, šis ir jāuzskata par vienu no galvenajiem mūsu darbības principiem. Mums ir jāapņemas īstenot pieeju, ka Eiropas Savienībā ar darbu saistītu nāves gadījumu skaitam ir jābūt nullei. Būt veselam darbā nozīmē būt ne vien fiziski, bet arī garīgi veselam, runa ir par labjutību.”

Ir trīs galvenie mērķi: pārmaiņas, prevencija un sagatavotība

Stratēģiskajā satvarā īpaša uzmanība pievērsta trim galvenajiem mērķiem tuvākajos gados. Lūk, kādi tie ir.

  1. Sagatavošanās pārmaiņām un to pārvaldīšana jaunajā darba pasaulē – lai zaļās un digitālās pārkārtošanās un demogrāfisko pārmaiņu laikā gādātu, ka darbvietas ir drošas un veselīgas, Komisija pārskatīs Darbvietu direktīvu un Direktīvu par displeju ierīcēm, kā arī grozīs limitus aizsardzībai no azbesta un svina. Tā sagatavos ES līmeņa iniciatīvu attiecībā uz garīgo veselību darbā. Iniciatīvā novērtēs jaunās problēmas, kas saistītas ar darba ņēmēju garīgo veselību, un ierosinās rīcību.
  2. Arodslimību un darbā notikušu negadījumu prevencija – šis stratēģiskais satvars veicinās pieeju, ka Eiropas Savienībā ar darbu saistītu nāves gadījumu skaitam ir jābūt nullei. Komisija arī atjauninās ES noteikumus par bīstamām ķīmiskām vielām, ko izmanto vēža, reproduktīvo un elpošanas slimību ārstēšanai.
  3. Labāka sagatavotība iespējamiem veselības apdraudējumiem nākotnē – izmantojot pašreizējā pandēmijā gūtās atziņas, Komisija ciešā sadarbībā ar citiem sabiedrības veselības jomā iesaistītajiem izstrādās ārkārtas procedūras un norādījumus par pasākumu ātru izvēršanu, īstenošanu un novērošanu nākotnē iespējamu veselības krīžu laikā.

Stratēģiskajā satvarā paredzētās darbības īstenos ar šādām metodēm: (i) aktīvs sociālais dialogs; (ii) ar faktiem pamatotas politikas pastiprināta izstrāde; (iii) spēkā esošā ES regulējuma labāka izpilde un uzraudzība; (iv) sabiedrības informēšana; (v) finansējuma piesaiste, lai to ieguldītu darba aizsardzībā, tostarp no tādiem ES fondiem kā Atveseļošanas un noturības mehānisms un kohēzijas politikas fondi.

Komisija arī aicina dalībvalstis atjaunināt to nacionālās darba aizsardzības stratēģijas, lai gādātu, ka jaunie pasākumi tiešām tiek īstenoti darbvietās. Ārpus ES Komisija arī turpmāk uzņemies vadošu lomu augstu darba drošības un veselības aizsardzības standartu veicināšanā visā pasaulē.

Konteksts

ES stratēģiskā satvara par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam atjaunināšana Covid-19 pandēmijas apstākļos ir daļa no Komisijas darba programmas 2021. gadamEiropas sociālo tiesību pīlāra 10. princips ir šāds: “Darba ņēmējiem ir tiesības uz augsta līmeņa darba aizsardzību”.

Portu sociālajā samitā, kas notika 2021. gada 7. maijā, visi partneri Portu sociālajās saistībās atkārtoti apliecināja apņemšanos īstenot sociālo tiesību pīlāru un spēcīgu sociālo aizsardzību Eiropā. Viņi apņēmās “atbalstīt godīgu un ilgtspējīgu konkurētspēju iekšējā tirgū”, tostarp ar “veselīgu darbvietu un vides” palīdzību.

Iepriekšējais ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā (2014.–2020. gadam) bija vērsts uz, piemēram, arodslimību profilaksi, pasākumiem saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām un uz regulējuma īstenošanu. Starp galvenajiem sasniegumiem jāmin trīs cits pēc cita veikti Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas grozījumi un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pamatnostādnes un tiešsaistes rīki darba devējiem (saistībā arī ar Covid-19).

Jaunajā satvarā ir ņemts vērā plaša ieinteresēto personu loka ieguldījums. Piemēram, EU-OSHA ziņojums par nacionālajām darba aizsardzības stratēģijām, ziņojumi, ieteikumi un sanāksmes ar Eiropas Parlamentu, vairāki Padomes secinājumi, viedokļu apmaiņa ar sociālajiem partneriem un neatkarīgiem ekspertiem, sabiedriskā apspriešana un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas (ACSH) un Vecāko darba inspektoru komitejas (SLIC) atzinums.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU