DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Eiropas Komisija apstiprina Latvijas atveseļošanas un noturības plānu 1,8 miljardu eiro apmērā

Eiropas Komisija šodien pozitīvi novērtēja Latvijas atveseļošanas un noturības plānu. Tas ir svarīgs solis ceļā uz to, lai ES no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) izmaksātu dotācijas 1,8 miljardu EUR apmērā. Šis finansējums palīdzēs īstenot būtiskas investīcijas un reformas, kas aprakstītas Latvijas atveseļošanas un noturības plānā. Tās būs izšķirošas, lai Latvija no Covid-19 pandēmijas atgūtos vēl spēcīgāka.

No Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas ir “NextGenerationEU” centrālais elements, investīcijām un reformām visā ES tiks piešķirti līdz 672,5 miljardiem eiro (faktiskajās cenās). Latvijas plāns ir daļa no vēl nepieredzētas koordinētas ES reakcijas uz Covid-19 krīzi ar mērķi risināt kopīgas Eiropas problēmas, īstenojot zaļo un digitālo pārkārtošanos, stiprināt ekonomisko un sociālo noturību un vienotā tirgus kohēziju.

Komisija vērtēja Latvijas plānu, balstoties uz ANM regulā noteiktajiem kritērijiem. Komisijas analīzē tika ņemts vērā, vai Latvijas plānā paredzētās investīcijas un reformas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, palīdz efektīvi risināt Eiropas pusgadā uzsvērtos problēmjautājumus, stiprina izaugsmes potenciālu, palīdz veidot jaunas darbvietas un uzlabo ekonomisko un sociālo noturību.

Zaļā un digitālā pārkārtošanās Latvijā

Komisijas novērtējumā konstatēts, ka Latvijas plānā 38 % no visiem piešķirtajiem līdzekļiem tiks atvēlēti pasākumiem, kas palīdz sasniegt mērķus klimata jomā. Plānā īpašs uzsvars likts uz ilgtspējīgu mobilitāti, paredzot investīcijas transporta tīklu modernizācijai Rīgas metropoles areālā. Plānots arī uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un modernizēt elektrotīklus. Turklāt plānā ir ietverti pasākumi, kas ļaus pielāgoties klimata pārmaiņām, – ir paredzētas investīcijas aizsardzībai pret plūdiem un pret ugunsgrēkiem.

Komisijas novērtējumā konstatēts, ka Latvijas plānā 21 % no visiem piešķirtajiem līdzekļiem ir atvēlēts pasākumiem, kas atbalsta digitālo pārkārtošanos. Tiek plānotas investīcijas pamata un padziļinātajās digitālajās prasmēs un valsts pārvaldes digitalizēšanā. Plānā ir paredzēts arī atbalstīt uzņēmumu digitālo pārveidi un radīt labvēlīgāku pētniecības un inovācijas vidi, atvieglojot Latvijas dalību Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā. Ir iecerēts arī uzlabot digitālo infrastruktūru, izvēršot ļoti ātrdarbīgas platjoslas tīklus.

Latvijas ekonomiskās un sociālās noturības uzlabošana

Komisija uzskata, ka Latvijas plāns aptver plašu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt visas vai daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt problēmas tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde un uzņēmējdarbības vide.

Šo plānu var uzskatīt par visaptverošu un pienācīgi līdzsvarotu reakciju uz Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi tas sniedz pienācīgu ieguldījumu visos sešos ANM regulā minētajos pīlāros.

Atbalsts investīciju un reformu projektiem svarīgākajās jomās

Latvijas plānā ir ierosināti projekti septiņās Eiropai svarīgākajās jomās. Tie ir konkrēti investīciju projekti, kas risina visām dalībvalstīm kopīgas problēmas jomās, kurās iespējams radīt darbvietas un izaugsmi un kuras ir svarīgas, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Piemēram, Latvija ir ierosinājusi 95 miljonus eiro atvēlēt digitālo prasmju pilnveidošanai, lai līdz 2026. gadam 54 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem šajā jomā būtu ieguvuši vismaz pamatprasmes.

Novērtējumā arī konstatēts, ka neviens no plānā ietvertajiem pasākumiem nenodara ievērojamu kaitējumu videi, – tādā ziņā ir ievēroti ANM regulas noteikumi.

Latvijas izveidotās kontroles sistēmas tiek uzskatītas par pietiekamām, lai spētu aizsargāt Savienības finanšu intereses. Plānā ir sniegtas ziņas par to, kā valsts iestādes novērsīs, atklās un izbeigs interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu saistībā ar līdzekļu izmantošanu.

Kolēģijas locekļu izteikumi

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Šodien Eiropas Komisija nolēma apstiprināt Latvijas atveseļošanas un noturības plānu mūsu bezprecedenta atveseļošanas plāna “NextGenerationEU” ietvaros. Lai Latvijā noritētu zaļā un digitālā pārkārtošanās, ir vajadzīgas investīcijas un reformas. Latvijas plānā ietvertajiem pasākumiem piemīt milzu potenciāls pārveidot valsti un pavērt ceļu zaļai un digitālai nākotnei tās iedzīvotājiem. Man ir lepnums par to, ka “NextGenerationEU” spēs nodrošināt labāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: “Latvijas sagatavotais ekonomikas atjaunošanas un noturības plāns ir guvis pozitīvu Eiropas Komisijas novērtējumu. Pieejamais Eiropas finansējums sniedz unikālu iespēju attīstīt mūsu valsts tautsaimniecību un uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labklājības līmeni. Īstermiņā plāns ir vērsts uz ekonomikas atveseļošanu pēc krīzes, atbalstot nozīmīgas reformas un investīcijas veselības aprūpē, nevienlīdzības mazināšanai, tiesiskuma stiprināšanai, kā arī infrastruktūras sakārtošanai reģionos. Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā, tiek plānots būtisks finansējums virzībai uz klimata neitralitāti un digitalizācijas mērķu sasniegšanu, tajā skaitā investīcijas cilvēkkapitālā – prasmju pilnveidošanai, īpaši - digitālo prasmju uzlabošanā. Lai sasniegtu izvirzītos valsts ilgtspējīgas attīstības mērķus, šobrīd svarīgākais uzdevums ir nekavējoties sākt strādāt pie plāna praktiskās ieviešanas.”

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni teica: “Latvijas atveseļošanas un noturības plāns ietver plašu reformu un investīciju kopumu, kas viesīs reālas pārmaiņas cilvēku dzīvē un uzņēmumu konkurētspējā. Šajā plānā ir iekļauti būtiski pasākumi, kas paredz uzlabot digitālās prasmes un savienojamību, kā arī modernizēt valsts pārvaldi. Tajā ir izklāstītas arī īpaši vērienīgas reformas augstākās izglītības un veselības aprūpes jomā. Visbeidzot, Rīga pieredzēs ievērojamus sabiedriskā transporta sistēmas uzlabojumus, kas galvaspilsētai ļaus iemantot ilgtspējīgāku vidi un labākus dzīves apstākļus, ko novērtēs tās iedzīvotāji, turklāt tā kļūs par investīcijām pievilcīgāku vietu.

Turpmākā rīcība

Komisija šodien ir pieņēmusi priekšlikumu lēmumam piešķirt Latvijai no ANM dotācijas 1,8 miljardu apmērā. Tagad Padomei, kā ierasts, būs atvēlētas četras nedēļas, lai pieņemtu Komisijas priekšlikumu.

Ja Padome plānu apstiprinās, Latvijai varēs izmaksāt 236 miljonus eiro lielu priekšfinansējumu. Tas atbilst aptuveni 13 % no visas summas, ko pieprasījusi Latvija.

Lai Komisija apstiprinātu turpmāko daļu izmaksu, jābūt pienācīgi izpildītiem atveseļošanas un noturības plānā norādītajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem. Tie apliecina progresu investīciju un reformu īstenošanā. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU