Artūrs Toms Plešs(AP!): “Zaļais kurss pēc būtības ir ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija un ekonomikas modernizācijas plāns, turklāt nevis tāpēc, ka ES gribētu kļūt par vides aizsardzības organizāciju, bet tāpēc, ka globālie pētījumi liecina, ka pašreizējā saimniekošana gan īstermiņā, gan vēl jo vairāk ilgtermiņā apdraud ES cilvēku veselību un labklājību. Tāpēc tiek gan diskutēts, piemēram, kā samazināt pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā, gan caur finanšu instrumentiem veicināts, lai visas nozares, kuras ietekmē vidi, daudz vairāk iegulda vides aizsardzības pasākumos. Mūsdienu tehnoloģiskā attīstība un zinātnes sasniegumi ļauj gan izprast labāk vides riskus, gan attīstīt precīzākus risinājumus, lai tos samazinātu. Līdz ar to vajadzētu saskatīt tās ekonomiskās iespējas, ko dod Zaļā kursa uzstādījumu īstenošana, nevis cīnīties par veco metožu pielietošanu. Šis ir īstais laiks, lai valsts un privātā sektorā meklētu labāko sadarbību un atbalstu, lai tiktu īstenotas drosmīgas idejas un attīstītas jaunas nozares.”
Eiropas Zaļais kurss 2019.gadā pieņemts kā Eiropas Savienības (ES) stratēģiskā programma, ar mērķi veidot ES ekonomiku ilgtspējīgu, ņemot vērā pieaugošos apdraudējumus klimata pārmaiņu un vides degradācijas dēļ.
Zaļais kurss ietver vairākus rīcības virzienus, kur dalībvalstīm jāattīsta ilgtspējas nodrošināšana:
- tīra, droša enerģija par pieejamu cenu;
- aprites ekonomika rūpniecībā (īpaši resursu un energointensīvās nozarēs – tekstila, elektronikas, būvniecības, plastmasas un tērauda ražošana; normatīvo aktu prasību pārskatīšana attiecībā uz baterijām un to atkritumiem);
- ilgtspējīga un vieda mobilitāte (elektrotransportlīdzekļu uzlādes sistēmu attīstība, kapacitātes palielināšana ūdensceļos un dzelzceļos, stingrāki gaisa kvalitātes standarti);
- lauksaimniecības zaļināšana, tostarp pasākumi, lai samazinātu ķīmisko pesticīdu, minerālmēslojumu un antibiotiku patēriņu;
- bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;
- nulles piesārņojuma ambīcijas, no toksiskām vielām brīva vide (ūdens, gaiss, augsne);
- ilgtspējības integrēšana visās politikās, tostarp Taisnīgas Pārejas Mehānisma (Just Transition Mechanism) nosacījumos;
Katrā no šīm uzskaitītajām jomām Eiropas Komisija ir jau nākusi klajā vai vēl plāno izstrādāt konkrētas iniciatīvas, kas ļaus sasniegt klimata neitralitāti, veicinās resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz aprites ekonomiku, kā arī samazinās piesārņojumu un ļaus saglabāt bioloģisko daudzveidību.
“Valsts sektorā un ES valstu politikā mainās līdzšinējā prakse un tiek noteikti jauni standarti, kas nozīmē, ka, ja nozares nepieņems šos jaunos spēles noteikumus un tas notiks pārāk gausi, pastāv risks zaudēt konkurētspēju. Tādējādi ilgtspējas un biznesa vērtības uzlabošanās iet roku rokā ar konkurētspēju”, uzsver ministrs Plešs. Ministrs norāda, ka jau sperti būtiski soļi, lai pārkārtotu tautsaimniecību atbilstoši Zaļā kursa stratēģijai, tostarp, šogad pieņemts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam, kas paredz gan apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, gan atkritumu rašanās novēršanu un aprites ekonomikas iedzīvināšanu, radot jaunas nozares, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija strādā pie atbalsta mehānismu nodrošināšanas elektroauto un cita veida videi draudzīga autotransporta iegādes atbalstam.
FICIL ir nevalstiska organizācija, kas apvieno lielākos ārvalstu uzņēmumus no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības palātas, Francijas ārējās tirdzniecības konsultantus un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). FICIL darbojas ar mērķi uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, lai sniegtu rekomendācijas valdībai.
