DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Galvenās atziņas pēc sanāksmes par medījamo dzīvnieku postījumu mazināšanu

Lai dalītos ar zinātnieku un iesaistīto pušu gūtajām atziņām par briežu dzimtas dzīvnieku bojājumu risku un to mazināšanu jaunaudzēm, maijā notika tiešsaistes sanāksme “Par medījamo dzīvnieku postījumiem, saimniecisko darbību un sadarbību ar medniekiem”.

Sanāksmē piedalījās Zemkopības ministrijas, Valsts meža dienesta, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (LVMI Silava), AS “Latvijas valsts meži” (LVM), Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji, kā arī medniekus pārstāvošo organizāciju Latvijas Mednieku savienības un Latgales mednieku un makšķernieku biedrības pārstāvji.

Aizsardzības metožu efektivitāte

Augu aizsardzības līdzekļu izmantošanā veikti pētījumi par aizsardzības līdzekļa “Trico” efektīvāko pielietošanu, piemēram, veicot jaunaudzes aizsardzību pa perimetru vai pa perimetru un diagonālēm, vai aizsargājot individuāli mērķa kokus. Izmēģinājumi veikti gan izkoptā jaunaudzē pirms aizsardzības darbu uzsākšanas, gan arī nekoptā jaunaudzē, un pēc ziemas sezonas veikti mērījumi par pielietotās aizsardzības metodes efektivitāti. No pētījumiem izriet, ka no augu aizsardzības līdzekļa telpiskā izkārtojuma pielietošanas variantiem tieši individuālu mērķa koku apstrāde bija efektīvākais variants bojājumu prevencijai, jo aizsargātie koki ir izvietotie vienmērīgi visā meža nogabalā.

Tāpat arī tika pētīts augu aizsardzības līdzeklis “WŐBRA” un stumbru aizsargspirāļu efektivitāte pret stumbra bojājumiem un ietekme uz koka stumbru (pilns pētījuma rezultātu pārskats).

Viena no atziņām par stumbra aizsargspirāļu pielietošanu ir tāda, ka starp aizsargspirāli un stumbru uzkrājas nobiras, kas veido labvēlīgu vidi dažādu sugu dzīvotnei, kā piemēram, bezmugurkaulniekiem, kurus atsevišķas putnu sugas izmanto barības bāzei. Sanāksmes dalībnieki tika informēti par izpētes projektu, kura mērķis ir izstrādāt jaunu bioloģisku koksnes aizsardzības līdzekli un to uzklāšanas metodi skujkoku jaunaudžu aizsardzībai pret pārnadžu un jaunaudžu kaitēkļu bojājumiem. Projekts beigsies šī gada 31. augustā.

Bojājumu risku ietekmējošie faktori

Galvenā atziņa no pētījuma par faktoriem, kas ietekmē briežu dzimtas dzīvnieku bojājumu risku jaunaudzēm: nevar vērtēt vienu faktoru atrauti, bet ir jāskatās uz faktoriem kompleksi: briežu dzimtas dzīvnieku skaits, dzimuma un vecuma struktūra, mežsaimnieciskā un lauksaimnieciskā darbība, medības, to intensitāte, plēsēju skaits, kā arī meteoroloģiskie apstākļi un dzīvniekiem pieejamā barības bāze konkrētajā vietā. Piemēram, meteoroloģiskie faktori: ziemās ar biezu sniega segas kārtu dzīvniekiem ir ierobežots pieejamās barības daudzums un pārvietošanās iespējas, tādējādi var tikt nodarīti lielāki postījumi tajās jaunaudzēs, kurās uzturas briežu dzimtas dzīvnieki.

Nesen koptās priežu jaunaudzēs ir lielāks stipri bojāto koku īpatsvars, savukārt egļu audzēs, kuru augstums ir 3 līdz 10 m un kur ir lielāks paliekošo koku skaits uz vienu hektāru, ir arī lielāks bojājumu risks. Tas skaidrojums ar koka mizas īpatnībām - biezās audzēs tā ir plānāka un līdz ar to vairāk interesanta dzīvniekiem no barības viedokļa. Vēl viena atziņa, pie kuras nonākuši arī skandināvu zinātnieki: kopjot priežu jaunaudzes, ir jāatstāj bojātās priedes, jo tās kalpos kā papildu barības bāze un mazinās postījumu slodzi mērķa kokiem.

Nozīmīga loma ir apkārtējo mežaudžu struktūrai un sastāvam: jo mazāk skuju koku jaunaudžu ir blakus pieguļošajos nogabalos, jo lielāks ir bojāto priežu īpatsvars konkrētajā jaunaudzē. Postījumus ietekmē arī ierīkotās dzīvnieku piebarošanas vietas un dzīvnieku piebarošanas lauciņi. Jo tuvāk piebarošanas vietai vai piebarošanas lauciņam atrodas jaunaudze, jo vērojami lielāki postījumi. Tas saistāms ar dzīvnieka pārvietošanos uz piebarošanas vietu un patērēto barību pa ceļam līdz tai. Būtiskākais faktors, kas ietekmē bojāto valdošās sugas koku īpatsvaru priežu, egļu un apšu jaunaudzēs, ir aļņu un staltbriežu blīvums, īpaši abu sugu govis un teļi. Lielu postījumu risku jaunaudzēs līdz 2 metru augstumam rada arī stirnas.

Jaunaudzēm nodarīto bojājumu monitorings

LVMI “Silava” sanāksmē ziņoja par ikgadējā “Briežu dzimtas dzīvnieku jaunaudzēm nodarīto bojājumu monitorings” rezultātiem. Monitoringa ietvaros, uzskaitot svaigus bojājumus un dzīvnieku ekskrementus pa sugām, ik gadu tiek apsekotas ap 600 priežu, egļu un apšu jaunaudzes, kuras izvietotas visā Latvijā neatkarīgi no īpašuma piederības. Monitoringa dati rāda, ka lielā daļā jaunaudžu ir augsts stipri bojāto un iznīcināto mērķa koku skaits.

“Lai gan dati par postījumiem LVM parāda, ka to apjoms 2020. gadā ir krities un varētu secināt, ka dzīvnieku populācija ir mazinājusies, tomēr šādi secinājumi ir pāragri, jo 2019.- 2020. gada ziema pārsvarā bija bez sniega un dzīvniekiem bija pieejams lielāks barības daudzums. Aizvien pieaug teritorijas, kur kvalitatīvas mežaudzes, pat aizsargājot ar repelentiem, vairs nevar izaudzēt. Šajās teritorijās esam sākuši platību iežogošanu,” skaidro LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks, atsaucoties uz “Briežu dzimtas dzīvnieku bojājumi LVM 2020. gadā”.

Izvērtējot memoranda “Par savstarpējo sadarbību medījamo dzīvnieku postījumu samazināšana” noteikto mērķu sasniegšanas rezultātus, LVM pārstāvis norāda, ka priežu jaunaudzēs 5-7 metru augstumā vidējais nebojāto priežu apjoms sastāda vismaz 70%. No 2020. gadā novērtētajām 2932 hektāru priežu audzēm izvirzītajam mērķim atbilst 2552 hektāru priežu audžu. Veselo priežu īpatsvars bija mazāks 380 hektāros audžu.

Svarīga sadarbība ar medniekiem

“LVM šobrīd ir noslēdzis 927 medību tiesību nomas līgumus. Esošajās līgumplatībās ir izveidotas 2533 saskaņotas dzīvnieku piebarošanas vietas un ierīkoti saskaņoti dzīvnieku piebarošanas lauciņi 928 ha platībā. Sākot ar šo gadu, administrējot medību tiesību nomas līgumus, LVM pāries uz svaigu bojājumu datu analīzi, lai izvēlētos sadarbības modeli ar medniekiem. Medību tiesību nomnieki, atkarībā no postījumu apjoma mežaudzēm iznomātajā teritorijā, tiks klasificēti kā līdz šim - medību tiesību nomas platības ar mēreniem, būtiskiem vai kritiskiem postījumiem. Atkarībā no grupas, tiks veidota turpmākā sadarbība, piemēram, kritisku postījumu gadījumā notiks individuālas pārrunas, kurās vienosies par sasniedzamajiem mērķiem un rīcību līdz medību sezonas beigām,” norāda LVM meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks.

Sekmīgu sadarbību ar medību tiesību nomniekiem atspoguļo panāktā bebru postījumu mazināšana -  2001. gadā vietas, kur bebru darbība nav vēlama, proti, ir redzamas mežaudzes bojā ejas pazīmes vai novērojama koku pieauguma stagnācija, vai tiek bojāta meža infrastruktūra, bija 4578 hektāru apjomā, bet 2020. gadā - vairs tikai 112 hektāru apjomā. Šāds rezultāts sasniegts, pateicoties mednieku darbam ilgtermiņā.

Ar pētījuma galvenajiem rezultātiem, no kura izriet sanāksmē paustās atziņas, var iepazīties šeit

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU