Sarunas vadīs Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Sarunā piedalīsies Latvijas Valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga, Banku augstskolas profesore Dzintra Atstāja, dabas pētnieks Māris Olte un tiesību zinātniece Ilma Čepāne. Noslēgumā sarunas kopsavilkumu veidos Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Septītā saruna par Latviju rosinās uz domu apmaiņu par cilvēka cieņas un tautas ilgtspējības saikni. Cieņa ir Latvijas valsts centrālā vērtība, jo Latvija ir demokrātiska tiesiska valsts. Satversmes tiesa dažu pēdējo gadu laikā ir nostiprinājusi cilvēka cieņu kā Satversmes centrālo asi. Taču cilvēks nav atrauts no vides, kurā dzīvo, kuru pats veido un kurā uztur savu patību. Īstenojot personu tiesības uz labvēlīgu vidi, ir jānodrošina cilvēka kā augstākās vērtības aizsardzība – tostarp aizsargājot arī cilvēka cieņu. Demokrātijas ideja pasaules vēsturē ir attīstījusies, attīstoties idejai par cilvēka vienvērtību. Tikai cienot cilvēku, visa sabiedrība bauda brīvību.
Sarunas dalībnieki dalīsies pārdomās un meklēs atbildes uz jautājumiem:
- Kas ir cilvēka cieņa?
- Vai cilvēka cieņa un tautas ilgtspēja ir līdzsvarojamas vai arī tautas ilgtspēja nav iespējama bez cilvēka cieņas nodrošināšanas?
- Kādas ir morālās izvēles, lai nosargātu savu zemi, labvēlīgo vidi un ilgtspēju?
- Vai šodienas Latvijas iedzīvotājs ir gatavs šīm izvēlēm un vai tās saskata kā savas cieņas jautājumu?
Ņemot vērā valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, Sarunas par Latviju varēs vērot tikai tiešraidē Satversmes tiesas mājaslapā, LNB mājaslapā un Facebook kontā: https://www.facebook.com/events/224597735852485/
Tiešraides sākums: 17. jūnijā plkst. 18.00.
Svarīgi! Interesenti var iesūtīt jautājumus pirms pasākuma (Zanda.Meinarte@satv.tiesa.gov.lv) vai uzdot pasākuma laikā tiešsaistē.
Detalizētāka informācija par pasākumu pieejama šeit.
Par Sarunām par Latviju
Satversmes tiesa, godinot valsts 100. gadadienu, 2018. gadā aizsāka sadarbību ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, veidojot jaunu tradīciju – dažādu nozaru profesionāļu un viedokļu līderu sarunas par Latviju, Latvijas tautu un Satversmē ietvertajām vērtībām. Sarunu ietvaros tās dalībnieki, iedvesmojoties no latviešu vēstures un kultūras mantojuma spilgtākajām epizodēm un nozīmīgākajiem darbiem, diskutē par dažādām tēmām, kas skar Latvijas sabiedrību, Latvijas valsts esību un izaicinājumus.
Pirmajās sarunās tika caurskatīti rakstnieces Māras Zālītes autobiogrāfiskie romāni “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni”, runājot par latviešu tautas pagātnes pieredzi, pagātnes mantojuma pārvarēšanu, Latvijas valstij simtgades slieksni sasniedzot un to pārkāpjot.
Otrajās sarunās priekšplānā tika izvirzīta Latvijas likteņupe – Daugava, aplūkojot tās nozīmi Latvijas valsts veidošanās un attīstības procesā.
Trešajās sarunās tika analizēti raksti, kas veido nāciju, lai parādītu ciešo Latvijas kultūras un vēstures mantojuma sasaisti ar valsti un tiesībām.
Ceturtajās sarunās tika runāts par Satversmē ietvertajām vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām. Tika meklēta atbilde uz jautājumu: vai Satversmē ir iekodēta pretruna?
Piektajās sarunās tika diskutēts par atbildības un brīvības ciešo sasaiti.
Sestajās sarunās tika apspriesta personības un valsts mijiedarbība.
