DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

LPS lūdz skaidrot labklājības ministra izteikumus par finansējuma sadali pašvaldībām pēc to vadības politiskās piederības

Reaģējot uz pašvaldību vēlēšanu dienā, šī gada 5.jūnijā, jaunieceltā labklājības ministra Gata Eglīša paustajiem publiskajiem izteikumiem par finansējuma plūsmas kontroli pašvaldībām, ņemot vērā to vadības politisko piederību, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu izskaidrot ministra izteikumus.

Vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram un labklājības ministram Gatim Eglītim, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver: "LPS, kā Latvijas pašvaldības apvienojošai organizācija nekad nav pašvaldības iedalījusi pēc politiskās piederības. Organizācija ir saņēmusi vairāku pašvaldību lūgumu skaidrot satraucošos izteikumus, jo gan pašvaldībām, gan arī LPS šādi publiski paziņojumi rada satraukumu gan kontekstā ar pašvaldību tālāku darbību pēc Administratīvi teritoriālās reformas,  gan finansējuma pieejamību pašvaldībām Eiropas ES politiku instrumentu, pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros nākamajiem septiņiem gadiem. Šis finansējums ir kritiski svarīgs, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību turpmāku ekonomisko izaugsmi un konkurētspējas uzlabošanos, kā arī mazinātu sociālekonomiskās atšķirības starp valsts reģioniem, jo īpaši COVD 19 seku mazināšanā katrā pašvaldībā."

Vienlaikus LPS aicina amatpersonas nodrošināt pašvaldībām piekritīgos nodokļu ieņēmumus, valsts budžeta, ES fondu, pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un ANM līdzekļus. Tāpat pašvaldībām būtiska ir aizņēmumu pieejamība 2021.-2027.gada plānošanas periodam tā, lai iegūtu katra pašvaldība un tās iedzīvotāji un uzņēmumi, neatkarīgi no pašvaldības vadības politiskās piederības.

“Pašvaldībām ir būtiski saņemt adekvātu finansējumu, lai nodrošinātu to vienmērīgu ekonomisko izaugsmi un attīstību. Šādi ministra publiskajā vidē paustie izteikumi par politiskās piederības ietekmi uz līdzekļu sadali ir radījuši nopietnu satraukumu pašvaldībās, jo īpaši laikā, kad tiek īstenota Administratīvi teritoriālā reforma un virknei pašvaldību ir aktuāls jautājums par turpmāku finansējuma piesaisti,” pauž G. Kaminskis.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU