Jaunais modelis
Saskaņā ar valdības lēmumu, pakāpeniski 3 gadu laikā tiks palielināts drošības rezervju apjoms, kas glabājās Latvijas teritorijā - 2023.gadā līdz 75%, 2024.gadā līdz 85% un 2025.gadā līdz 100%. Vienlaikus, 5 gadu laikā notiks rezervju uzturēšanas modeļa maiņa, paredzot iegādāties drošības rezerves valsts īpašumā un veikt pāreju uz aģentūras modeli. Šis risinājums sniegs ieguvumus piegāžu ātruma un drošuma ziņā.
Paredzams, ka jaunais modelis būs lētāks rezervju uzturēšanas ziņā. Izvērtējot esošo kārtību, secināts, ka ir potenciāls uzlabot izmaksu efektivitāti; pāreja uz aģentūras modeli nodrošinās, ka 1 tonnu naftas produktu varēs uzglabāt par 38,87 EUR/gadā jeb gandrīz par 15 milj. EUR/gadā mazāk, salīdzinot ar pašreizējām izmaksām.
Jaunais modelis būs arī drošāks, jo naftas produkti piederēs valstij un lielāks apjoms glabāsies Latvijā. Atgādināsim, ka šobrīd naftas produkti Latvijai nepieder un tiek veikti maksājumi tikai par iespēju tos iegādāties jeb t.s. “biļete”. Valdības apstiprinātais jaunais risinājums paredz, ka drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu. Pie tam, izveidotā aģentūra varēs rīkot publisku iepirkumu par naftas produktu infrastruktūras īri, kas no komersantu puses tika atzīts par pievilcīgāku, nekā uzglabāšanas pakalpojuma iepirkums. Līdz ar to tas palielinās iespējas, ka iepirkumā piedalīsies vairāki Latvijas komersanti un lielāks rezervju apjoms tiks glabāts Latvijā.
Turpmākie soļi
EM līdz 2021.gada 31.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumos Nr. 286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā”, precizējot Latvijas teritorijā uzglabājamo drošības rezervju apjomu, kā arī grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā”, stiprinot jau noteikto rīcību krīzes situācijā, tajā skaitā drošības rezervju atpirkšanas, izsniegšanas un transportēšanas kārtību, definējot naftas nozares enerģētiskās krīzes situācijas atbildīgās puses, kā arī nosakot datus, kuriem pastāvīgi ir jābūt atbildīgo institūciju rīcībā, un definējot atbildīgo institūciju pienākumus, lai šos datus nodrošinātu un uzturētu.
Savukārt līdz 2022.gada 31.jūlijam EM jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālais ziņojums par konkrētiem soļiem aģentūras izveidei, kurā tiks piedāvāti dažādi aģentūras izveides iespējamie scenāriji, degvielas aprites kārtība, komersantu un komerciālo naftas produktu iesaiste drošības rezervju veidošanā, nepieciešamais finansējums un finansēšanas avots.
Jautājums par nepieciešamo finansējumu jaunā drošības rezervju modeļa īstenošanai tiks skatīts nākamā gada valsts budžeta izstrādes procesā.
Drošības rezervju iepirkuma procedūra par 2022.gada drošības rezervēm šobrīd ir uzsākšanas stadijā saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu, bet pilnveidotu iepirkuma nolikumu, lai veicinātu komersantu plašāku dalību iepirkumā. Savukārt pāreja uz jauno modeli būs jāuzsāk līdz ar 2022.gadā rīkojamo iepirkuma procedūru. Līdz ar to Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB) saskaņā ar plānotajiem precizējumiem normatīvajā regulējumā un vēl papildus veiktajiem uzlabojumiem iepirkuma nolikumā, īstenos iepirkumu par 2022. gada drošības rezervju uzglabāšanu, paredzot, ka 2023.gadā Latvijas teritorijā jāuzglabā jau 75% drošības rezerves (pašlaik tiek uzglabātas 62,6% drošības rezerves).
Vairāk par MK apstiprināto Konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu".
Kā zināms, Direktīva 2009/119/EK uzliek pienākumu katrai ES dalībvalstij nodrošināt noteiktus naftas drošības rezervju apjomus. Latvijas gadījumā naftas produktu drošības rezerves šobrīd tiek uzturētas “biļešu” veidā un valstij pašai naftas produkti nepieder. Proti, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem, valsts maksā par iespēju nopirkt krājumus gadījumā, ja tiktu izsludināta valsts mēroga enerģētiskā krīze.
2021.gadā kopējais apjoms, par kuru ir noslēgti līgumi, ir 352 700 tonnas (benzīns 34,3% , dīzeļdegviela 65,7%). No visa apjoma 62,6% tiek uzglabāti Latvijā (0,46% - benzīns un 99,54% - dīzeļdegviela) un 37,7% - ārzemēs. Līgumi tika noslēgti ar visiem komersantiem, kas piedāvāja uzglabāt naftas rezerves Latvijas teritorijā.
