Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss: “Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu izmantojuma samazināšana palīdz aizsargāt cilvēka un visas planētas veselību. Eiropas Savienības noteikumi ir vēsturisks sasniegums jūras piedrazojuma novēršanā. Tie arī stimulē ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un mūs tuvina aprites ekonomikai, kurā priekšroka būs atkalizmantošanai, nevis vienreizējai izmantošanai. Tas ir Eiropas zaļā kursa galvenais uzdevums — aizsargāt un atjaunot dabisko vidi, vienlaikus stimulējot uzņēmumus ieviest inovācijas.”
Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs: “Plastmasas drazu nelabvēlīgā ietekme uz vidi, okeāniem un jūras dzīvo dabu un mūsu veselību ir globāla un dramatiska. Plastmasas atkritumi uzkrājas aizvien lielākos kvantumos, un Eiropas Savienībā jūrā ik gadu pazūd vai tiek izmesti 11 000 tonnu zvejas rīku, kas saasina “rēgu zvejas” problēmu. Plastmasas piesārņojuma mazināšanas noteikumi ir vērienīga atbilde uz iedzīvotāju aicinājumiem rīkoties izlēmīgi, un ar tiem ES kļuvusi par līderi globālajā cīņā pret jūras piedrazojumu. Šodien mēs pietuvojamies vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un pamestu zvejas rīku radīto smago seku mazināšanai un virzāmies uz apritīgāku ekonomiku.”
Saskaņā ar 2019. gada ES noteikumiem par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem dalībvalstīm līdz šā gada 3. jūlijam jānodrošina, ka noteiktu veidu vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi ES tirgū vairs netiek laisti. Tie ir konkrēti produkti, kuriem tirgū jau ir bezplastmasas alternatīvas par pieņemamām cenām, — vates kociņi, galda piederumi, šķīvji, salmiņi, maisāmkociņi, balonu turekļi, kā arī noteikti putu polistirola izstrādājumi (krūzes un glāzes, pārtikas un dzērienu tara) un visi izstrādājumi, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Citiem plastmasas izstrādājumiem, piemēram, zvejas rīkiem, vienreizlietojamiem plastmasas maisiņiem, pudelēm, tūlīt patērējamu dzērienu un pārtikas tarai, paciņām un iesaiņojumam, tabakas izstrādājumu filtriem, higiēnas precēm un mitrajām salvetēm piemērojami citi pasākumi. Tie ietver to izmantojuma ierobežošanu, patēriņa samazināšanu un piedrazojuma novēršanu ar tādiem pasākumiem kā marķēšanas prasības, paplašinātas ražotāja atbildības shēmas (princips “piesārņotājs maksā”), informatīvas kampaņas un produktu izstrādes prasības.
Vadlīniju mērķis ir nodrošināt, ka jaunie noteikumi visā Eiropas Savienībā tiek piemēroti pareizi un vienādi. Lai šo noteikumu aptverto izstrādājumu iekšējais tirgus darbotos raiti, ir svarīgi, lai šo noteikumu transponēšana valsts tiesību aktos notiktu saskaņoti. Vadlīnijās ir izskaidrotas galvenās definīcijas un termini, un tās izstrādātas plašās apspriedēs ar dalībvalstīm un sadarbībā ar plašu ieinteresēto personu loku.
Īstenošanas lēmums par tirgū laisto zvejas rīku un savākto par atkritumiem kļuvušo zvejas rīku monitoringu un ziņošanu par tiem dalībvalstīm dod iespēju izpildīt pienākumu no 2022. gada ziņot par plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kas laisti tirgū, un par jūrā savāktajiem zvejas rīkiem. Mērķis ir stimulēt visu zvejas rīku nogādāšanu krastā un uzlabot to apstrādi, izmantojot paplašinātas ražotāja atbildības shēmas.
Turklāt, pamatojoties uz datiem, dalībvalstīm, kurām ir jūras ūdeņi, līdz 2024. gada 31. decembrim būs jānosaka nacionālais minimālais rādītājs, proti, cik plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu ik gadu jāsavāc un jānodod reciklēšanai; iecerēts eventuāli noteikt saistošus kvantitatīvus Savienības mēroga savākšanas mērķrādītājus. Saskaņā ar 2018. gada ietekmes novērtējumu 27 % no pludmales piedrazojuma veido pamesti, nozaudēti vai izmesti zvejas rīki un ievērojama daļa tirgū laisto zvejas rīku netiek savākti apstrādei.
Konteksts
Ar Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvu ES samazina atkritumu daudzumu (direktīva konkrēti attiecas uz 10 veidu vienreizlietojamiem plastmasas priekšmetiem, kā arī zvejas rīkiem, kas veido lielāko daļu no drazas Eiropas pludmalēs) un stimulē pārkārtošanos uz aprites ekonomiku un ilgtspējīgas alternatīvas.
Vairāk nekā 80 % jūras piedrazojuma ir plastmasas izstrādājumi. Vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus izmanto tikai vienu reizi vai īsu laiku, bet pēc tam izmet. Tāpēc risks, ka tie nonāks mūsu jūrās, ir lielāks nekā atkalizmantojamu izstrādājumu gadījumā. Plastmasa uzkrājas jūrās, okeānos un pludmalēs Eiropas Savienībā un visā pasaulē, nopietni apdraudot jūras dzīvo dabu un cilvēka veselību.
Lai gan plastmasa ir ērts, noderīgs un vērtīgs materiāls, plastmasas draza nodara kaitējumu videi un negatīvi ietekmē ekonomiku. Tā kaitē tūrismam, zvejniecībai un kuģniecībai un rada savākšanas izmaksas. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu ES veido aprites ekonomiku, kurā plastmasa tiks izmantota ilgtspējīgāk, tiks atkalizmantota un reciklēta un neradīs atkritumus vai piesārņojumu.
