DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. maijā, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Raiņa un Aspazijas mājas Facebook lapā notiks tiešsaistes lekcija “Klasiskā ķīniešu dzeja un Rietumu modernisms”

Ceturtdien, 3. jūnijā, plkst. 19.00, Raiņa un Aspazijas mājas Facebook lapā notiks Ievas Lapiņas tiešsaistes lekcija “Klasiskā ķīniešu dzeja un Rietumu modernisms”. Lekcija turpinās 2018. gadā aizsākto sarunu ciklu “Pasaules literatūras vakari”.

Vienu no pasaules senākajām dzejas tradīcijām — klasisko ķīniešu dzeju — Rietumos sāk iepazīt 20. gs. sākumā, kad kristiešu misionāru veiktos senās Ķīnas nozīmīgāko tekstu tulkojumus pamazām papildina atdzejojumi, kurus jau plašākam lasītāju lokam piedāvā savā kultūras telpā atzīti dzejnieki. Vācijā tie ir Klabunds un Hans Betge, amerikāņu un angļu literatūrā tie ir modernisma spilgtākie pārstāvji, no tiem ievērojamākais — Ezra Paunds. Sinologu pētījumos Paunda veikums lielākoties tiek uzskatīts par “skandālu” vai labākajā gadījumā “pārpratumu.” Mūsu laiku “ķīniešu dzejas izgudrotājs” — tāds ir T. S. Eliota vērtējums, atsaucoties uz Paunda tolaik pilnīgi jaunas poētiskās formas meklējumiem atdzejojumos, kas lielā mērā ietekmēja ne tikai viņa, bet arī citu modernistu daiļradi.

Kas senajā ķīniešu lirikā šķita saistošs 20. gs. jaunās literatūras autoriem, kādi bija viņu atklājumi, saskaroties ar Rietumos nepazīstamiem un neierastiem poētiskiem paņēmieniem? Kādi bija izaicinājumi, strādājot pie atdzejojumiem no klasiskās ķīniešu valodas? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, lekcijā tiks apskatīti senās Ķīnas dzejnieki un viņu nozīmīgākie teksti, iepazīstinot ar ķīniešu klasiskās dzejas valodas pamatprincipiem, svarīgākajām tēmām un motīviem. Tāpat tiks apskatīta dzejas nozīme ķīniešu literatūrā kopumā un tās ietekme uz tradicionālajām mākslas formām — kaligrāfiju un glezniecību.

Ieva Lapiņa ir sinoloģe, tulkotāja un atdzejotāja, vairāku zinātnisku publikāciju autore. Minhenes Ludviga-Maksimiliana universitātē ieguvusi maģistra grādu sinoloģijā un literatūrzinātnē (2005), studējusi Tallinas universitātes Kultūras studiju programmas doktorantūrā, pētot ķīniešu klasisko dzejas formu tulkojumus Rietumu valodās. Bijusi Austrumāzijas programmu lektore LU un LKA, piedalījusies Austrumāzijas pētniecības centra AsiaRes izveidē. Šobrīd strādā pie klasiskās ķīniešu lirikas atdzejojumu antoloģijas sastādīšanas.

Lekcija būs skatāma Raiņa un Aspazijas mājas Facebook lapā.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU