DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. maijā, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Jāturpina darbs pie konkurētspējīgas atalgojuma sistēmas ieviešanas iekšlietu resora dienestos

Kaut arī ir pagājuši septiņi gadi, kopš Ministru kabinets apstiprināja koncepciju par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas dienestos, arvien nav sasniegti paredzētie rezultāti.  Joprojām lielai daļai iekšlietu dienestu amatpersonu, kuras ir pakļautas korupcijas riskam, vidējā atlīdzība nesasniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rekomendēto ienākumu līmeni, bet izmeklētājiem, kuri veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās lietās, mēnešalga ievērojami atpaliek no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas. Lai situāciju uzlabotu, Iekšlietu ministrija bija plānojusi, ka no 2020. gada tam būs nepieciešami 28,9 miljoni eiro, taču tika piešķirti tikai 12,7 miljoni eiro (44 %). Pie šāda secinājuma nonāca Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju “Par Iekšlietu ministrijas 2020. gada pārskata sagatavošanas pareizību”.

Pirmo reizi jautājumu par jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas dienestos Valsts kontrole vērtēja finanšu revīzijā par 2017. gada pārskata sagatavošanas pareizību. Iekšlietu ministrija bija paredzējusi, ka koncepcijas mērķu īstenošanai ik gadu, sākot ar 2016. gadu, būs papildus nepieciešami 52,4 miljoni eiro, no kuriem tika piešķirti 99,7 %. Jau toreiz tika konstatēts, ka Iekšlietu ministrijai nav izdevies sasniegt koncepcijā izvirzītos mērķus, tostarp faktiskās mēnešalgas izmeklētājiem, kuri veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, nesasniedza zemāko prokurora mēnešalgas līmeni. Tāpat nebija izdevies nodrošināt KNAB rekomendēto neto darba samaksas līmeni visām tām amatpersonām, kuras pakļautas korupcijas riskam.

2020. gadā amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi atlīdzības reforma turpinājās, bet Iekšlietu ministrijai no papildus pieprasītā finansējuma tika piešķirti tikai 44 %. Bija plānots palielināt iekšlietu dienestu kadetu mēnešalgu, lai nodrošinātu personāla resursu atjaunošanu un novērstu krasi atšķirīgās motivācijas sistēmas aizsardzības un iekšlietu dienestos. Tāpat bija paredzēts sasniegt KNAB rekomendētos ienākumus amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras ir pakļautas korupcijas riskam, un noteikt izmeklētājiem, kuri veic izmeklēšanu īpaši sarežģītos un liela apjoma kriminālprocesos, rajona (pilsētas) līmeņa prokurora mēnešalgai atbilstošu mēnešalgu. Tā kā finansējums piešķirts būtiski mazākā apmērā, nekā ministrija bija pieprasījusi, plānotie rezultāti arī šoreiz nav sasniegti.

Valsts kontrole Iekšlietu ministrijas 2020. gada pārskata revīzijā pārliecinājās, ka joprojām saglabājas būtiskas atšķirības kadetu atlīdzībā aizsardzības un iekšlietu dienestos. Lai gan Iekšlietu ministrijas koledžu kadetiem no 2019. gada 1. septembra mēnešalgas ir paaugstinātas no 455 līdz 588 eiro, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeta kopējā ikmēneša atlīdzība aizvien ir gandrīz divas reizes lielāka, jo karavīri saņem arī uzturdevas kompensāciju (9,96 eiro dienā) un dzīvokļu īres un komunālo maksājumu kompensāciju (142,29 eiro mēnesī), kas turklāt netiek aplikta ar nodokļiem.

Otrs būtiskais secinājums, pie kura pēc revīzijas nonāca Valsts kontrole, saistās ar korupcijas riskam pakļautajiem darbiniekiem. Joprojām lielai daļai iekšlietu dienestu amatpersonu, kuras ir pakļautas korupcijas riskam, vidējā atlīdzība nesasniedz KNAB rekomendēto ienākumu līmeni. Salīdzinot amatpersonu 2020. gada ienākumus ar Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem par 2019. gada vidējiem mājsaimniecības izdevumiem uz vienu tās locekli, revīzijā konstatēts, ka, piemēram, Valsts robežsardzē KNAB rekomendēto atalgojuma līmeni nesaņem 57 % augstam korupcijas riskam pakļauto amatpersonu un 79 % vidējam korupcijas riskam pakļauto. Valsts policijā tie attiecīgi ir 15 % amatpersonu, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, un 45 % amatpersonu, kas pakļautas vidējam korupcijas riskam.

Trešais Valsts kontroles secinājums attiecas uz izmeklētājiem, kuri veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās, liela apjoma, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās. Viņu mēnešalga joprojām būtiski atpaliek no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas, kaut gan no 2017. gada spēkā stājās Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma norma, kas paredzēja maksimālo izmeklētāja mēnešalgu noteikt atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai. 2017. gada revīzijā Valsts kontrole konstatēja, ka maksimālā izmeklētāja mēnešalga bija 96 % no prokurora tābrīža mēnešalgas (1615 eiro), bet, sākot ar 2018. gadu, starpība būtiski pieauga, jo zemākā līmeņa prokurora algu paaugstināja līdz 1927 eiro. 

2020. gada revīzijā konstatētais vēlreiz apliecina, ka mērķis joprojām nav sasniegts un divu Valsts policijas struktūrvienību – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes – augstākā līmeņa izmeklētāju maksimālā mēnešalga 2020. gadā sasniedza tikai 65 % no rajona līmeņa prokurora mēnešalgas un bija 1812 eiro. Tuvāk izvirzītajam mērķim 2020. gadā bija Iekšējās drošības birojs, kurā galvenā inspektora maksimālā mēnešalga bija 92 % no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas un sasniedza 2549 eiro.

Jāņem vērā arī tas, ka ne iekšlietu sistēmas amatpersonu, ne prokuroru atlīdzību neveido tikai mēnešalga. Vērtējot kopējo atlīdzību, revidenti secināja, ka atšķirība starp izmeklētāju un zemākā līmeņa prokuroru amatu atlīdzību vairs nav tik liela, tomēr aizvien saglabājas. Piemēram, ENAP augstākā līmeņa izmeklētāja kopējā atlīdzība 2020. gadā bija 82 % no rajona (pilsētas) līmeņa prokurora vidējās atlīdzības, lai arī ENAP ir viena no Valsts policijas struktūrvienībām, kur ir būtisks mainīgās atlīdzības daļas īpatsvars. Vidēji ceturtā daļa no ENAP galveno inspektoru atlīdzības ir piemaksas, prēmijas, naudas balvas u.c.

Tā kā Latvijā ir izvirzīts mērķis uzlabot noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas efektivitāti, Valsts kontrole pēc revīzijas vērsīsies Ministru kabinetā ar ieteikumu turpināt veikt pasākumus, lai palielinātu īpaši sarežģīto lietu izmeklētāju atalgojumu, lai tas būtu konkurētspējīgs un atbilstu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU