Enerģijas patēriņš ēkās ir milzīgs – tās veido ap 40% no kopējā patēriņa Eiropas Savienībā (ES) un rada 36% CO2 emisiju. Tādēļ ēku energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem ir nozīmīga loma, lai ES sasniegtu ambiciozo plānu un līdz 2050. gadam kļūtu oglekļa neitrāla. Siltināšana ļauj samazināt siltumenerģijas patēriņu un emisijas, taču rada citu problēmu. «Padomju laikos būvētajās ēkās par dabīgu ventilāciju gādāja spraugas logos, bija ventilācijas atveres. Nosiltinot ēkas un ieliekot plastikāta logus, tās kļūst hermētiskas. Telpās, kur uzturas daudz cilvēku, ir nepieciešams izbūvēt un pareizi ekspluatēt mehāniskās ventilācijas sistēmas, lai nodrošinātu labu iekštelpu gaisa kvalitāti un komfortablu temperatūru. Vislabākais efekts ir ventilācijas iekārtām ar sildīšanas un dzesēšanas elementiem. Tomēr to ierīkošana rada lielāku enerģijas patēriņu un izmaksas, tādēļ ēku apsaimniekotāji nereti ventilācijas sistēmas nedarbina vai darbina nepietiekami,» uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmas institūta absolvente Līva Asere.
Viņa savā promocijas darbā veica iekštelpu gaisa kvalitātes un klimata mērījumus siltinātās izglītības iestādēs. Pamatojoties uz mērījumiem un intervijām ar telpu lietotājiem un apsaimniekotājiem, tika izstrādāts sistēmdinamikas modelis. Tas ļauj novērtēt energoefektivitātes un iekštelpu gaisa kvalitātes dilemmu izglītības iestādēs, ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu un valsts ilgtermiņa labklājību.
L. Asere uzsver, ka izglītības iestādēm ir jābūt veidotām pēc ilgtspējas principa, jo skolēni tajās pavada lielu dienas daļu. Nevēdinātās telpās ar augstu CO2 koncentrāciju samazinās skolēnu veiktspēja – viņi ātrāk nogurst, ir grūtības koncentrēties, var parādīties galvassāpes un citas veselības problēmas. «Sasniegumi mācībās tieši korelē ar iespēju studēt, veikt augstākas pievienotās vērtības darbu un saņemt lielāku atalgojumu, kas savukārt palielina valsts IKP,» norāda pētniece.
Izmantojot sistēmdinamikas modeli, analizēti dažādi scenāriji. Vislabākais risinājums būtu turpināt investēt energoefektivitātē, vienlaikus nodrošinot arī labu iekštelpu gaisa kvalitāti. Modelis rāda, ka šādi IKP varētu palielināt par 35 – 37 miljoniem eiro gadā. Tas dotu finanšu līdzekļus arī jauniem energoefektivitātes pasākumiem.
Tāpat secināts, ka skolēnu veiktspēja pieaugtu, ja izglītības iestādēs tiktu nodrošināta gaisa apmaiņa vismaz tādā apmērā, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos. Ēkās, kur ieviesti energoefektivitātes pasākumi, to ir iespējams īstenot bez papildu kapitālieguldījumiem, norāda L. Asere.
Sistēmdinamikas modelī ir iekļauti četri dažādi publiskā sektora ēku fondi, būvniecības tirgus un tā mijiedarbība ar energoefektivitātes pasākumiem caur siltināšanas izmaksām, dažādi ventilācijas sistēmu veidi, izglītības sistēmas līmeņi, skolēnu un studentu veiktspēja, algu veidošanās darba tirgū atkarībā no vērtējuma skolā vai augstskolā, IKP un siltumnīcefekta gāzes. Tas papildināts ar dažādiem politikas instrumentiem, kas ļauj mainīt modeļa uzvedību. Modelis ir universāls, to var izmantot arī citās pasaules valstīs.
