2018. gada 25. aprīlī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 319. panta trešās daļas – par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valstij un pārvaldības kārtībai, ja ar to izraisītas smagas sekas.
Saskaņā ar 2005. gada 5. maija Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta otro daļu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.
Šo iepirkumu izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus.
Saskaņā ar pastāvošo normatīvo regulējumu, komersantiem, kas saņēma tiesības pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, katru gadu līdz 1. martam bija jāiesniedz Ekonomikas ministrijā pārskats, kurā bija jānorāda koģenerācijas stacijā saražotās, tīklā nodotās, kā arī tirgotās elektroenerģijas apjoms.
Pirmstiesas laikā iegūtās ziņas liecina par to, ka laika posmā no 2012. gada aprīļa līdz 2019. gada 1. februārim koģenerācijas elektrostacijas gada pārskatu pārbaudi veica konkrētas Ekonomikas ministrijas atbildīgās amatpersonas.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka elektroenerģijas pašpatēriņa principa ievērošanas kontrole no Ekonomikas ministrijas puses tika veikta nepilnīgi, tāpēc komersanti izmantoja iespēju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros negodprātīgi. Ekonomikas ministrijas atbildīgo amatpersonu pienākumu nepildīšanas rezultātā tika izraisītas smagas sekas, proti, Latvijas Republikai tika nodarīts materiāls zaudējums lielā apmērā.
Vienas amatpersonas pienākumu nepildīšanas rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiāls zaudējums ne mazāk kā 2 656 449.27 eiro apmērā un otras amatpersonas pienākumu nepildīšanas rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiāls zaudējums vismaz 432 048,6 eiro apmērā.
Valsts amatpersonas apzinājās, ka neizpilda viņiem ar Ekonomikas ministrijas struktūrvienības vadītāja uzlikto pienākumu, tas ir, komersantu gada pārskatu pārbaudes veikšanas laikā nepārbauda, vai tiek ievērots pašpatēriņa princips, ka arī neizdarīja darbības, kas viņam bija jāpilda saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu un noteikumiem, proti, uzraudzīt komersantus, lai obligātā iepirkuma ietvaros tiktu pārdota tikai tā saražotās elektroenerģijas daļa, kura atlikusi pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas vajadzībām.
