DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. maijā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

2021. gada pavasara ekonomikas prognoze — laiks uzrotīt piedurknes

2021. gada pavasara ekonomikas prognozē paredzēts, ka ES ekonomika 2021. gadā pieaugs par 4,2 % un 2022. gadā – par 4,4 %. Tiek prognozēts, ka ekonomikas izaugsme eirozonā šogad būs 4,3 %, savukārt nākamgad tā sasniegs 4,4 %. Tas ir ievērojams izaugsmes perspektīvu uzlabojums salīdzinājumā ar 2021. gada ziemas ekonomikas prognozi, ar kuru Komisija nāca klajā februārī. Izaugsmes tempi Eiropas Savienībā joprojām būs atšķirīgi, taču sagaidāms, ka līdz 2022. gada beigām ekonomika visās dalībvalstīs atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni.

Ekonomikas izaugsme atsākas, jo pieaug vakcinācijas līmenis un tiek mīkstināti vīrusa izplatības apturēšanas pasākumi

Koronavīrusa pandēmija ir vēsturiska mēroga satricinājums Eiropas ekonomikai. 2020. gadā ES ekonomika saruka par 6,1 %, savukārt ekonomika eirozonā samazinājās par 6,6 %. Lai gan kopumā uzņēmumi un patērētāji ir pielāgojušies tam, lai labāk tiktu galā ar vīrusa izplatības apturēšanas pasākumiem, tomēr dažas nozares, piemēram, tūrisms un personu sniegti pakalpojumi, joprojām cieš krīzes rezultātā.

Eiropas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās, kas sākās pagājušajā vasarā, apstājās 2020. gada ceturtajā ceturksnī un 2021. gada ceturtajā ceturksnī, jo tika ieviesti jauni pasākumi sabiedrības veselības jomā, lai ierobežotu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu. Tomēr paredzams, ka, pieaugot vakcinācijas līmenim un samazinoties ierobežojumiem, ES un eirozonas ekonomika atgūsies ievērojamā apmērā. Šīs izaugsmes virzītājspēks būs privātais patēriņš, ieguldījumi un augošais pieprasījums pēc ES eksporta, pateicoties spēcīgākai pasaules ekonomikai.

Paredzams, ka 2022. gadā publiskie ieguldījumi – kā īpatsvars no IKP – sasniegs savu augstāko līmeni vairāk nekā desmit gadu laikā. Tos veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) – centrālais instruments programmā NextGenerationEU.

Situācija darba tirgū lēnām uzlabojas

Pēc pandēmijas sākotnējās ietekmes lēnām uzlabojas apstākļi darba tirgū. 2020. gada otrajā pusē palielinājās nodarbinātība, un lielākajā daļā dalībvalstu bezdarba līmenis ir samazinājies salīdzinājumā ar augstāko rādītāju.

Publiskā atbalsta shēmas (tostarp tās, ko Eiropas Savienība atbalsta ar SURE instrumenta starpniecību) ir nepieļāvušas bezdarba līmeņa krasu pieaugumu. Tomēr darba tirgum būs vajadzīgs laiks, lai pilnībā atgūtos, jo uzņēmumos vēl nav izsmeltas darba laika pagarināšanas iespējas, pirms tiem būs nepieciešams pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis Eiropas Savienībā 2021. gadā sasniegs 7,6 %, savukārt 2022. gadā – 7 %. Attiecībā uz eirozonu tiek prognozēts, ka 2021. gadā bezdarba līmenis sasniegs 8,4 % un 2022. gadā tas būs 7,8 %. Šie rādītāji vēl aizvien ir augstāki par pirmskrīzes līmeni.

Inflācija

Šā gada sākumā inflācija strauji pieauga, kam par iemeslu bija enerģijas cenu kāpums un vairāki īslaicīgi, tehniski faktori, piemēram, to svērumu ikgadējā korekcija, kurus piemēro patēriņa grozā esošajām precēm un pakalpojumiem, ko izmanto inflācijas aprēķināšanai. Ievērojama ietekme bija arī PVN samazinājuma atcelšanai un oglekļa nodokļa ieviešanai Vācijā.

Inflācijas rādītājs šā gada laikā būs ievērojami atšķirīgs, jo paredzamās enerģijas cenas un PVN likmju izmaiņas izraisa vērā ņemamas cenu līmeņa svārstības salīdzinājumā ar to pašu laikposmu pagājušajā gadā. 

Patlaban tiek prognozēts, ka inflācija Eiropas Savienībā 2021. gadā būs 1,9 %, savukārt 2022. gadā – 1,5 %. Attiecībā uz eirozonu tiek prognozēts, ka 2021. gadā inflācija sasniegs 1,7 % un 2022. gadā tā būs 1,3 %*.

Valsts parāds 2021. gadā sasniegs augstāko līmeni

Publiskajam atbalstam par labu mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija ļoti būtiska nozīme, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, taču tā rezultātā dalībvalstīs ir pieaudzis parāda līmenis.

Paredzams, ka kopējais vispārējās valdības budžeta deficīts šogad Eiropas Savienībā palielināsies par aptuveni pusprocentpunktu (līdz 7,5 % no IKP) un eirozonā – par aptuveni trim ceturtdaļām procentpunkta (līdz 8 % no IKP). Tiek prognozēts, ka visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju un Luksemburgu, deficīts 2021. gadā pārsniegs 3 % no IKP.

Tomēr saskaņā ar prognozēm kopējais budžeta deficīts līdz 2022. gadam samazināsies uz pusi un būs mazāks par 4 % gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā. Tiek prognozēts, ka ievērojami samazināsies to dalībvalstu skaits, kurās deficīts pārsniedz 3 % no IKP.

Saskaņā ar prognozēm valsts parāda attiecība pret IKP šogad Eiropas Savienībā sasniegs augstāko līmeni (94 %), savukārt 2022. gadā tā nedaudz samazināsies – līdz 93 %. Tiek prognozēts, ka eirozonā valsts parāda attiecība pret IKP sekos tādai pašai tendencei, proti, šogad tā pieaugs līdz 102 % un pēc tam 2022. gadā nedaudz samazināsies – līdz 101 %.

Riski attiecībā uz prognozēm vēl aizvien ir lieli, taču patlaban kopumā līdzsvaroti

Riski, kas apdraud prognozi, ir lieli un saglabāsies tik ilgi, cik ilgi vien ekonomika atradīsies Covid-19 pandēmijas ēnā.

Epidemioloģiskās situācijas attīstība un vakcinācijas programmu efektivitāte un lietderīgums varētu būt labāki vai sliktāki par pieņēmumiem šīs prognozes centrālajā scenārijā.

Šī prognoze varētu par zemu novērtēt mājsaimniecību gatavību tērēt ietaupījumus vai par zemu novērtēt patērētāju vēlmi saglabāt piesardzības uzkrājumus augstā līmenī.

Vēl viens faktors ir politikas atbalsta izbeigšanas brīdis – ja tas notiks pāragri, tas varētu apdraudēt atveseļošanos. Atbalsta novēlota izbeigšana, no otras puses, varētu radīt tirgus izkropļojumus un šķēršļus dzīvotnespējīgu uzņēmumu aiziešanai no tirgus.

Uzņēmumu grūtību ietekme uz darba tirgu un finanšu sektoru varētu izrādīties lielāka, nekā tika paredzēts.

Spēcīgāka globālā izaugsme, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, varētu pozitīvāk ietekmēt Eiropas ekonomiku, nekā gaidīts. Taču spēcīgāka ASV izaugsme varētu palielināt ASV valsts obligāciju ienesīgumu, kas varētu izraisīt nekontrolējamas korekcijas finanšu tirgos, kas savukārt īpaši smagi skartu jaunietekmes tirgus ekonomikas ar lielām parādsaistībām un lieliem parādiem ārvalstu valūtā.

Kolēģijas locekļu sacītais

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, Valdis Dombrovskis teica: “Lai gan vēl neesam pārvarējuši visas grūtības, Eiropas ekonomikas perspektīvas ir daudz labākas. Šobrīd, kad vakcinācijas līmenis pieaug, ierobežojumi tiek mazināti un cilvēku dzīve lēnām atgriežas ierastajās sliedēs, mēs esam uzlabojuši gan šā gada, gan nākamā gada prognozes attiecībā uz Eiropas Savienību un eirozonu. Atveseļošanas un noturības mehānisms palīdzēs atgūties no krīzes un būtiski mainīs situāciju 2022. gadā, kad, pateicoties šim ES finansējumam, publiskie ieguldījumi palielināsies līdz augstākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā. Mums priekšā joprojām ir daudz darba, un tik ilgi, kamēr pandēmija turpināsies, mēs saskarsimies ar daudziem riskiem. Līdz brīdim, kamēr nebūsim pārvarējuši pandēmijas izraisīto krīzi, turpināsim darīt visu iespējamo, lai rūpētos par cilvēkiem un uzņēmumu dzīvotspēju.”

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni sacīja: “Eiropas ekonomika sāk pamazām izkļūt no Covid-19 ēnas. Kaut arī gads ir sācies ar sliktākiem rādītājiem, mēs prognozējam spēcīgu izaugsmi gan 2021., gan 2022. gadā. Vēl nepieredzēta apmēra fiskālais atbalsts ir bijis – un joprojām ir – ļoti būtisks, lai palīdzētu darba ņēmējiem un uzņēmumiem Eiropā pārciest šo vētru. Paredzams, ka ar to saistītais deficīta un parāda pieaugums sasniegs savu augstāko līmeni šogad, savukārt pēc tam tas sāks samazināties. Programmas NextGenerationEU ietekme būs jūtama jau šogad un nākamgad, taču mums ir daudz darāmā – gan Briselē, gan dalībvalstīs –, lai maksimāli izmantotu šo vēsturisko iespēju. Protams, izšķiroši svarīga arī būs šobrīd ātrā vakcinācijas tempa saglabāšana Eiropas Savienībā – gan mūsu iedzīvotāju veselībai, gan mūsu ekonomikas nākotnei. Tāpēc ir pienācis laiks visiem uzrotīt piedurknes.

Konteksts

2021. gada pavasara ekonomikas prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtu kursiem, procentu likmēm un preču cenām, ņemot vērā stāvokli 2021. gada 28. aprīlī. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 30. aprīlim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Pēc ANM regulas galīgās pieņemšanas un pēc tam, kad gūts būtisks progress atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā, pavasara prognozē ir ietverti reformu un ieguldījumu pasākumi, kas izklāstīti visu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu projektos. Tomēr prognozes izstrādes termiņa beigās vairākās dalībvalstīs joprojām tika apspriesta detalizēta informācija attiecībā uz dažiem plāniem. Šādos gadījumos tika izmantoti vienkāršoti darba pieņēmumi, lai iegrāmatotu ar ANM saistītās darbības – konkrēti attiecībā uz izdevumu laika profilu (pieņemot, ka tas būs lineārs visā ANM darbības laikā) un attiecībā uz izdevumu struktūru (pieņemot, ka tie tiks sadalīti starp publiskajiem ieguldījumiem un kapitāla pārvedumiem).

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU