DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. maijā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Baltijas jūras reģiona universitāšu tīkla dalībnieki diskutē par jauna augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu ES valstīs

Š. g. 6. maijā notika Baltijas jūras reģiona universitāšu tīkla (BSRUN) seminārs “Universitāšu pārvaldības reformas – cerības un pieredze”, kurā dalībvalstu – Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Somijas un Polijas – pārstāvji dalījās savā pieredzē par universitātes padomes lomu augstskolu pārvaldībā, bet Latvijas pārstāvji iepazīstināja ar procesu, kas saistīts ar rosinātajiem grozījumiem augstākās izglītības likumos.  

Semināru atklāja Latvijas Universitātes (LU) Senāta priekšsēdētājs Mārcis Auziņš un BSRUN priekšsēdētājs Kari Hiponens (Kari Hyppönen).  

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs informēja par grozījumiem Latvijas augstākās izglītības likumā, kas šobrīd tiek diskutēti Saeimā un paredz padomju kā pārvaldības institūciju ieviešanu augstākās izglītības iestādēs. D.Stepanovs iepazīstināja arī ar citiem IZM virzītajiem projektiem.  

Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors un žurnāla “Rīgas Laiks” redaktors Arnis Rītups vērsa semināra dalībnieku uzmanību uz plānoto reformu piedāvājuma nepietiekamu pamatojumu un izvirzāmo mērķu nesasniegšanas risku, orientējoties uz akadēmiskās autonomijas administratīvu ierobežošanu un reāla ieguldījuma izglītībā aizstāšanu ar rīcības imitāciju. 

LU rektors Indriķis Muižnieks iezīmēja pozitīvās un negatīvās puses pašreizējā situācijā augstākajā izglītībā Latvijā un izklāstīja šī brīža likumu veidošanas iniciatīvu hronoloģisko attīstību. 

PwC Legal eksperte Dita Dzērveniece iepazīstināja ar auditorkompānijas veiktā pētījuma secinājumiem un norādīja, ka augstskolu pārvaldības modelim ir jāatbilst starptautiski pieņemtiem pārvaldības labās prakses principiem un juridiskajiem riskiem, kas var rasties, nesamērīgi ierobežojot augstskolu autonomiju. 

Savukārt EY Baltic eksperte Liene Cakare salīdzināja augstskolu pārvaldības modeļa principus, kādus piedāvā šobrīd Saeimā izskatāmie Augstskolu likuma grozījumi un Latvijas Rektoru padomes piedāvātā Augstākās izglītības un zinātnes likuma redakcija. 

Semināra turpinājumā ar referātu uzstājās Kalervo Vēnenens (Kalervo Väänänen) –  kādreizējais Tamperes un Oulu universitāšu rektors. Viņš iepazīstināja ar augstskolu reformas gaitu Somijā, kuras rezultātā izveidotās universitātes pašas ieceļ savas padomes, bet 40% dalībnieku veido universitātē nestrādājoši sabiedrības pārstāvji. Šīs reformas gaitā augstākās izglītības institūciju skaits Somijā ir ievērojami samazinājies. 

Alars Karis (Alar Karis), kādreizējais Tartu Universitātes rektors, dalījās savā pieredzē par augstskolas padomes izveidi Tartu, kur izšķiroša nozīme bija lēmumam par Igaunijas Zinātņu akadēmijas nominēta pārstāvja iekļaušanu padomē. Viņš arī atzinīgi vērtēja Igaunijas praksi veidot speciālus likumus katrai universitātei. 

Noslēgumā Polijas pārstāvis Dariušs Mikelevičs (Dariusz Mikielewicz) stāstīja par vienotas Fārenheita universitātes izveidi Gdaņškā, kas arī saistīta ar 2018./2019. gadā uzsākto augstākās izglītības reformu Polijā. 

Kopumā semināra dalībnieki atzinīgi novērtēja iespēju apmainīties ar dažādu valstu pieredzi un nodomiem, veidojot uz pierādījumiem balstītus augstākās izglītības reformu plānus.  

Dalībnieki vienojās arī nākotnē turpināt aplūkot jaunu augstskolu pārvaldības modeļu ieviešanas dažādos aspektus.  

Š. g. 6. maijā notikušā semināra materiāli un detalizētas atziņas tuvākajā laikā tiks publicētas BSRUN un LU mājaslapā.  

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU