Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Revīzija ir pabeigta un visi trauksmes cēlēja ziņojumā norādītie pārkāpumi ir pilnībā apstiprinājušies. Turklāt atklājušies arī jauni fakti, ko izvērtēšanai plānojam nodot tiesībsargājošajām institūcijām. Vēlos uzsvērt, ka uzņēmums “Rīgas meži” un tā apsaimniekotās teritorijas turpinās būt rīdzinieku īpašums. Rīgas meži pieder rīdziniekiem jau vairāk nekā 800 gadus un par privatizāciju nevar būt ne runas.” Mērs norādīja, ka “Rīgas meži” var būt pelnošs, nevis dotēts uzņēmums un jau martā, sākot strādāt pagaidu valdei, uzņēmums strādājis ar peļņu. Jaunā uzņēmuma padome un valde tiks izvēlēta konkursa kārtībā. Padomes atlases process jau ir sācies un noslēgsies pēc diviem mēnešiem.
Revīzijā ir konstatēti ar kapitāldaļu turētāju nesaskaņoti ieguldījumi izglītības projekta “Zaļā klase” būvēs. Tāpat atklāts, ka nav nosakāma šo ēku reālā vērtība – namdari darbus veikuši bez uzskaites. Tāpēc nav iespējams pārliecināties, vai dabā esošās ēkas ir vērtas tik, cik tajās ir ieguldīts. 2020. gadā konstatēti vairāk nekā 100 tūkst. eiro nesaskaņoti ieguldījumi, valdes locekļiem patvaļīgi slēdzot līgumus. Ieguldījumi šajā projektā veikti arī citos gados.
“Revīzija vieš pamatotas šaubas arī par ieguldījumu atbilstību mērķim. “Zaļās klases” projektam vispār neeksistē vides izglītības plāns, uz kura pamata plānot nepieciešamās telpas, bet ir iegādātas alkohola glāzes un plānotas dīrāšanai piemērotas telpas, tajā pašā laikā “Zaļās klases” ēkas atrodas mednieku biedrības “Rīgas meži” teritorijā,” preses konferencē norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis. Viņš uzsvēra, ka revīzijas secinājumi norāda uz finanšu līdzekļu izšķērdēšanu. Par to ir plānots vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, tāpat arī paredzēts meklēt iespējas atgūt šos līdzekļus no pašvaldības amatpersonām regresa kārtībā.
Atklāti arī pārkāpumi “Rīgas mežu” kokzāģētavā “Norupe”, kurā brāķētie kokzāģētavas baļķi tika pārdoti par neizdevīgām cenām. Tā kā kokzāģētava nevar pārstrādāt zāģbaļķus, kuru diametrs lielāks par 30 cm, tad šī kvalitatīvā visdārgākā koksne kā brāķēta tika pārdota noteiktiem uzņēmumiem par būtiski zemākām cenām. Potenciālie zaudējumi ir vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā 2020. gadā. Arī par šo gadījumu plānots informēt tiesībsargājošās iestādes.
Revīzijā atklāti arī “Rīgas mežu” līgumi par juridiskajiem pakalpojumiem ar bijušajiem darbiniekiem. Līgumu summa 2020. gadā bijusi 240 tūkstoši eiro. Savukārt, izvērtējot valdes konsultantu nodarbināšanu, vismaz vienā konsultāciju līgumā nav pierādījumu par nodarbinātās personas veiktajiem darbiem.
“Svarīgākais, ko gribu uzsvērt - šī sistēma ir pārtraukta. Jau 2021. gadā par 0,9 miljoniem eiro ir samazināta pašvaldības dotācija “Rīgas mežiem”. Pateicoties labākai pārvaldībai, paredzams, ka šis samazinājums neko neizmanīs uzņēmuma darbībā. Ik gadu varēsim ap miljonu ieguldīt ieguvumos katram rīdziniekam, nevis šauru grupu interesēs,” piebilda E.Cepurītis.
Rīgas pilsētas izpilddirektores p.i. padomnieks Māris Knoks uzsvēra, ka revīzijas secinājumi dod pamatu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs par fiktīvas nodarbinātības pazīmēm, par pilnvaru pārsniegšanu, tādējādi izdarot zaudējumus, kā arī finanšu līdzekļu izšķērdēšanu.
Anonimizēts revīzijas ziņojums ceturtdien, 6. maijā, ir publiskots “Rīgas mežu” mājas lapā – https://www.rigasmezi.lv/.
