DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Dabas parkā “Piejūra” noslēdzies vērienīgs piekrastes biotopu aizsardzības projekts

Šopavasar pēc piecu gadu intensīva darba, noslēdzies Eiropas Komisijas LIFE programmas līdzfinansētais projekts “Piekrastes biotopu aizsardzības dabas parkā “Piejūra” jeb LIFE CoHaBit,  kura īstenošanā  Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) bija viens no projekta sadarbības partneriem.

Projekta aktivitātes norisinājās vienā no vecākajiem dabas parkiem Latvijā - dabas parka “Piejūra” teritorijā, kur sastopams augsts aizsargājamo biotopu īpatsvars un liela sugu daudzveidība. Mērķis bija uzlabot retu un aizsargājamu piekrastes biotopu stāvokli, mazināt antropogēnās ietekmes sekas un līdzsvarot dabas parka “Piejūra” apmeklētāju intereses ar piekrastes bioloģiskās daudzveidības pastāvēšanu.

“Sekmīgas sadarbības rezultātā, dabas parka “Piejūra” kāpās, zālājos, lagūnās un mežos vairāk nekā 230 hektāru platībā esam veikuši apjomīgus biotopu atjaunošanas un kopšanas darbus, labvēlīgu ietekmi panākot vismaz 960 hektāros jeb ceturtajā daļā dabas parka teritorijas. Dabas aizsardzības plānā no jauna ir apzinātas dabas parka “Piejūra” dabas vērtības, noteikti to apsaimniekošanas mērķi un prioritāri veicamie darbi nākamajiem 12 gadiem. Liela uzmanība bijusi vērsta uz mērķtiecīgu sabiedrības informēšanu, izglītošanu un aktivitāšu īstenošanu par biotopu aizsardzību, saglabāšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu,” stāsta projekta vadītāja no Pārvaldes puses Inga Hoņavko.

Projekta laikā īstenotās aktivitātes vainagojušās panākumiem un jau šobrīd vērojama pozitīva ietekme uz piekrastes bioloģisko daudzveidību. Kā galvenos projekta ieguvumus var minēt:

  • Jūras piekrastē – priekškāpās no Mangaļasalas līdz pat Lilastei, kur erozijas skartākajās vietās tika veikta priekškāpu nostiprināšana, izveidojies būtisks smilšu apjoma uzkrājums, kā arī jaunajā kāpas valnī pamazām ieviešas priekškāpām raksturīgās augu sugas;
  • Piejūras zālāju un lagūnu kompleksā Daugavgrīvā un Vakarbuļļos būtiski samazinājies niedru blīvums un ievērojami palielinājusies šeit raksturīgo augu sugu daudzveidība. Līdz ar to atjaunotās teritorijas kļuvušas piemērotākas te mītošajiem bridējputniem, pieaugusi pļavu putnu sugu daudzveidība un ligzdojošo pāru skaits;
  • Dažādojot priežu audzes un veidojot dabiskajam mežam raksturīgu struktūru ar laucēm un atvērumiem, 148 hektāru platībā no Mangaļsalas līdz Lilastei veicināta saules gaismas un siltuma nonākšana mežaudzē un ir radīti piemēroti apstākļi sausieņu mežiem raksturīgo sugu izplatībai, kā arī bioloģiski un ainaviski augstvērtīgu mežu attīstībai;
  • Ievērojamā dabas parka daļā ir palielināta kāpās mītošajiem putniem piemēroto biotopu kopējā platība  un pelēko kāpu atjaunošanas rezultātā būtiski uzlabota Eiropā aizsargājamas putnu sugas – stepes čipstes dzīvotne;
  • Izmantojot dažādas metodes, ierobežota svešzemju un invazīvo sugu – krokainās rozes, Kanādas zeltgalvītes, Tatārijas salāta, puķu spriganes un vārpainās korintes tālāka izplatīšanās dabas parka zālājos, kāpās un mežos;
  • Dabas parka “Piejūra” apmeklētība ir pieaugusi, tomēr antropogēnās slodzes mazināšanu būtiski ir sekmējusi izveidotā apmeklētāju infrastruktūra un projektā īstenotie zaļie risinājumi, apmeklētāju plūsmas virzīšanai.

Dabas parku “Piejūra” ik gadu apmeklē liels skaits cilvēku, kurus saista gan plašās pludmales, gan unikālas ainavas ar simtgadīgiem kāpu mežiem un to ieskautiem ezeriem. Te iespējams redzēt Latvijas trīs lielāko upju – Lielupes, Daugavas un Gaujas – grīvas. Gājēju un velobraucēju ērtībai ir labiekārtotas takas un atpūtas vietas, izbūvēti stāvlaukumi un uzstādīti stendi, kas dod iespēju baudīt un izzināt dabas parka vērtības, tās saudzējot. Lielāko dabas parka teritoriju klāj meži, kas aizņem ap 80% visas parka teritorijas. Buļļu sala ir tā dabas parka daļa, kurā bez mežiem ir apskatāmas arī unikālas pļavas – Piejūras zālāji Vakarbuļļos, savukārt Daugavgrīvas lagūnu – niedrāju kompleksā, dodoties pastaigā pa labiekārtotu pastaigu taku, iespējams izzināt dabisko pļavu augus un vērot putnus.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU