Eiropas Savienības (ES) Ceļu drošības rezultātu konferencē (Konferencē), kas notika tiešsaistē 20. aprīlī, tika skatīts Eiropas Komisijas ziņojums par situāciju ES ceļu satiksmes drošības jomā. Ziņojums parāda, ka kopumā situācija ES valstīs 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir kopumā uzlabojusies un ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir samazinājies par 17%. 2020. gadā dzīvību uz ES ceļiem zaudējuši 18000 cilvēku, kas ir par 4000 mazāk nekā 2019. gadā.
Laika posmā no 2010. gada līdz 2020. gadam uz ES ceļiem bojā gājušo skaits ir samazinājies par 36%, tādējādi uzstādītais kopīgais mērķis desmitgadei - samazinājums par 50% - nav sasniegts. Lai arī desmitgadē sasniegtais ir vērtējams kā labs rezultāts, dalībvalstīm jāturpina darbs, lai 2050. gadā sasniegtu kopīgo ES mērķi “Nulles vīzija” (“Vision Zero”) – ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un bojāgājušo skaitu tiekties samazināt līdz nullei. Vienlaikus, vērtējot globālā kontekstā, satiksme uz ES ceļiem ir droša. 2020. gadā pasaulē vidējais rādītājs bija 180 bojāgājušie ceļu satiksmes negadījums uz 1 miljonu iedzīvotāju, turpretī ES šis rādītājs bija ievērojami zemāks – 42 bojā gājušie uz 1 miljonu iedzīvotāju.
“Uzlabojumi ceļu satiksmes drošības jomā nav panākami uzreiz, tas ir mērķtiecīgs darbs ilgtermiņā. Pēdējo desmit gadu laikā ir izdevies samazināt uz ceļiem bojā gājušo skaitu par 35%. Vienlaikus, Latvijā 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 139 cilvēki, kas ir par četriem vairāk nekā gadu iepriekš,” komentē Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. “Mēs neesam sasnieguši uzstādītos mērķus, un ir jāievieš papildu pasākumi, kas dos iespēju glābt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības un pasargās no smagām traumām. Viens no efektīviem pasākumiem ir braukšanas ātruma samazināšana pilsētās līdz 30 km/h uz ielām, kur ir intensīva satiksme un tajā piedalās arī velosipēdi, elektroskrejriteņi u.t.t.,” turpina Tālivaldis Vectirāns.
“Nulles vīzijas” plāns paredz būtiski tuvākajās desmitgadēs samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu uz ES ceļiem. Lai šos mērķus sasniegtu, ir noteikti vienoti galvenie ceļu satiksmes drošības veiktspēju raksturojošie indikatori. “Esam uzsākuši darbu, lai savāktu visaptverošu informāciju, kas būs pamats, lai izstrādātu reālajai situācijai atbilstošu un efektīvāku ceļu satiksmes drošības politiku,” komentē Tālivaldis Vectirāns.
Pašvaldībām ir nozīmīga loma ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, jo aptuveni 38% bojā gājušo ceļu satiksmes negadījumos un 50% smagi cietušo no kopējā skaita ES attiecas uz pilsētām.
Gada otrajā pusē Satiksmes ministrija plāno vērtēt ceļu satiksmes drošību pašvaldībās, rīkojot konkursu, lai noteiktu ne tikai drošākās pašvaldības, bet arī tās, kur satiksmes dalībnieku drošībai ir jāievieš būtiski uzlabojumi. “Mūsuprāt, ir svarīgi saprast patiesos cēloņus, kāpēc konkrētajā pašvaldībā notiek ceļu satiksmes negadījumi. Tāpēc plānojam veikt dažādu parametru apkopšanu un analīzi,” papildina Tālivaldis Vectirāns. Plašāka informācija par šo pasākumu sekos.
Viens no pasākumiem satiksmes drošības uzlabošanai pašvaldībās, ko īsteno ES, ir konkurss pilsētām (The EU Urban Road Safety Award). Konkursa mērķis ir izcelt tās pašvaldības, kuru ieviestie pasākumi satiksmes drošības jomā ir devuši būtiskus uzlabojumus. 2020. gadā par uzvarētāju tika atzīta Bilbao, Spānija, kur visā pilsētā tika ieviests ātruma ierobežojums
30 km/h. No Latvijas konkursā piedalījās trīs pašvaldības – Ķekava, Liepāja un Saldus.
Konkurss tiek rīkots arī šogad, tāpēc aicinām Latvijas un pašvaldības, kas ieviesušas vērā ņemamus uzlabojumus ceļu satiksmes drošības jomā, pieteikties līdz 31.oktobrim.
