DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Augstākā izglītība paver labākas iespējas darba tirgū

2019. gada nogalē 82,8 %* no 2017. gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem (divus gadus pēc izglītības iegūšanas) bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 3,7 % absolventu, bet ekonomiski neaktīvi – 6,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Savukārt no 2018. gada absolventiem gadu pēc studiju beigšanas bija nodarbināti pat vairāk – 85,9 % absolventu.

“Datos balstīta analīze ir lēmumu pieņemšanas pamats, tāpēc CSP jau otro gadu ir sagatavojusi datus par augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti. Ir veikts būtisks darbs, apvienojot informāciju no dažādiem reģistriem, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras, kas tālāk nodota analīzei Izglītības un zinātnes ministrijai,” norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Nodarbinātības līmenis sievietēm bija augstāks nekā vīriešiem

Divus gadus pēc izglītības iegūšanas 82,8 % 2017. gada absolventes bija nodarbinātas – 83,3 % sievietes absolventi un 82,1 %, vīrieši absolventi . Taču vīrieši biežāk nekā sievietes pēc turpināja studijas – 18,0 % vīriešu un 15,5 % sieviešu pēc augstākās izglītības iegūšanas turpināja studēt.

Lielākā daļa absolventu kļūst par vadītājiem, vecākajiem speciālistiem vai speciālistiem

Lielākā daļa (79,9 % 2017. gada absolventu un 78,2 % 2018. gada absolventu) ir nodarbināti trīs augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās – vadītāji (1. pamatgrupa), vecākie speciālisti (2. pamatgrupa) un speciālisti (3. pamatgrupa). Ja salīdzina 2017. gada absolventu nodarbinātību gadu un divus gadus pēc absolvēšanas, tad jāsecina, ka pieaudzis vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.

Nodarbināto 2017. gada augstākās izglītības iestāžu absolventu sadalījums pēc profesijas pamatgrupas gadu un divus gadus pēc absolvēšanas
(procentos)

Jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāki ienākumi

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, bruto ienākumi ir būtiski auguši visu līmeņu absolventiem. 2019. gada vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2017. gada koledžas studiju absolventiem bija 15 tūkst. eiro (par 2 tūkst. vairāk nekā 2018. gadā), bakalaura studiju absolventiem – 16 tūkst. eiro (par 3 tūkst. vairāk nekā 2018. gadā). Būtiski augstāki ir maģistra un doktora studiju absolventu ienākumi – attiecīgi 23 un 31 tūkst. eiro (19 un 30 tūkst. eiro 2018. gadā).

Analīze tapusi, izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju, atbilstoši 2019. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 276 „Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”. Sagatavotie dati tiek nodoti tālāk analīzei Izglītības un zinātnes ministrijai. Augstskolu absolventu monitoringa rezultāti Latvijā pirmo reiz tika publicēti 2020. gadā. Turpmāk katra gada absolventus monitorēs 10 gadu ilgā periodā, kas ļaus pilnveidot augstākās izglītības procesu, kā arī sniegs papildus informāciju topošajiem studentiem par izvēlētiem studiju virzieniem un tālākām perspektīvām darba tirgū. Datus par 2017. un 2018. gada augstskolu absolventu aktivitāti un nodarbinātību 2019. gada nogalē un ienākumiem 2019. gadā var plašāk uzzināt Atvērto datu portālā.

* Aprēķinā nav ietvertas personas, kurām ir zināms personas kods, un līdz ar to nav iespējams piekārtot informāciju no reģistriem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU