Reģionālā atbalsta pamatnostādnes ir pirmais valsts atbalsta noteikumu kopums, kas pārskatīts pēc paziņojuma par Eiropas zaļo kursu un Eiropas industriālo un digitālostratēģiju.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: “Šodien pieņemtās jaunās reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes ļaus dalībvalstīm atbalstīt vismazāk attīstītos Eiropas reģionus ceļā uz vienlīdzību un samazināt ekonomiskās labklājības, ienākumu un bezdarba atšķirības. Šie kohēzijas mērķi ir mūsu Savienības pamatā. Mēs esam palielinājuši arī dalībvalstu iespējas atbalstīt reģionus, kas saskaras ar pārkārtošanās vai strukturālām problēmām, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos, lai pamatnostādnes pilnībā veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm.”
Reģionālais atbalsts ir svarīgs instruments, ko dalībvalstis izmanto, lai sekmētu reģionālo attīstību. Komisija pārskatītās reģionālā atbalsta pamatnostādnes pieņēma pēc tam, kad 2019. gadā tika veikts pašreizējo noteikumu izvērtējums un ar visām ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm, uzņēmumu apvienībām, interešu grupām, atsevišķiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, notika plaša apspriešanās par noteikumu projektu.
Pārskatītajās reģionālā atbalsta pamatnostādnēs ir iekļauti vairāki mērķorientēti pielāgojumi, lai panāktu vienkāršošanu un atspoguļotu iepriekšējo noteikumu piemērošanā gūto pieredzi, kā arī lai atspoguļotu jaunas politikas prioritātes, kas saistītas ar Eiropas zaļo kursu un Eiropas industriālo un digitālo stratēģiju. Pārskatīto pamatnostādņu galvenie elementi ir šādi.
- Kopējais reģionālā atbalsta tvērums tika palielināts līdz 48 % no ES iedzīvotāju skaita (iepriekš 47 %) un tika atjaunināts atbalstāmo “a” apgabalu un iepriekš definēto “c” apgabalu saraksts, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem Eurostat statistikas datiem par IKP (2016.–2018. gads) un bezdarbu (2017.–2019. gads). Atbalstāmajiem apgabaliem piešķiršanas kritēriji, kuri iepriekšējā periodā bija labi darbojušies, ir palikuši nemainīgi. Tajā pašā laikā dalībvalstīm būs lielāka rīcības brīvība, lai kartēs noteiktu tā sauktos “iepriekš nedefinētos "c" apgabalus”. Papildus jau esošajiem kritērijiem Komisija ieviesa vienkāršojumu, lai dalībvalstis taisnīgas pārkārtošanās apgabaliem, kas saskaras ar īpašām pārejas problēmām, varētu viegli piešķirt iepriekš nedefinēta “c” apgabala kvalifikāciju.
- Tika palielinātas atbalsta maksimālās intensitātes Eiropas zaļā kursa un digitālās stratēģijas mērķu atbalstam, radot papildu stimulus ieguldījumiem nelabvēlīgā situācijā esošos ES apgabalos. Turklāt pamatnostādnēs ir paredzēti vairāki atbalsta intensitātes palielinājumi: i) tālākajiem reģioniem, ii) robežapgabaliem, iii) taisnīgas pārkārtošanās apgabaliem visnelabvēlīgākajā situācijā esošajos apgabalos un iv) apgabaliem ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu. Tāpat maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) tiek saglabāta augstāka atbalsta maksimālā intensitāte nekā lielajiem uzņēmumiem.
- Reģionālā atbalsta kartes būs derīgas 2022.–2027. gadam, un starpposma pārskatīšana ir ieplānota 2023. gadā, pamatojoties uz jauniem statistikas datiem, kas atspoguļotu jaunākās ekonomiskās norises un ļautu reģioniem atgūties no krīzes.
- Ir vienkāršota pamatnostādņu vispārējā struktūra, precizētas dažas definīcijas un terminoloģija un veiktas dažas mērķtiecīgas izmaiņas, ņemot vērā arī Eiropas zaļo kursu un ES industriālo un digitālo stratēģiju. Piemēram, tika atjaunināts pamatnostādņu sektorālais tvērums, kā arī kritēriji, kurus izmanto, atbalsta pozitīvās ietekmes samērošanai ar tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Šajā novērtējumā tagad var ņemt vērā arī cita veida pozitīvu un negatīvu ietekmi, piemēram, būtisku ieguldījumu zaļajā un digitālajā pārejā vai dažas negatīvas ārējās ietekmes.
Tajā pašā laikā reģionālā atbalsta pamatnostādnēs ir saglabāti stingri aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu, ka dalībvalstis izmanto publiskos līdzekļus, lai veicinātu darbvietu pārvietošanu no vienas ES dalībvalsts uz citu, kas ir būtiski godīgai konkurencei vienotajā tirgū.
Pārskatītās reģionālā atbalsta pamatnostādnes stāties spēkā 2022. gada 1. janvārī, lai dotu dalībvalstīm pietiekami daudz laika reģionālā atbalsta karšu sagatavošanai. Dalībvalstis tagad var paziņot Komisijai savas turpmākās reģionālā atbalsta kartes, par kurām tiks pieņemti individuāli lēmumi.
Konteksts
Eiropai vienmēr ir bijušas raksturīgas būtiskas reģionālās atšķirības ekonomiskās labklājības, ienākumu un nodarbinātības ziņā. Reģionālā atbalsta mērķis ir atbalstīt nelabvēlīgā situācijā esošu Eiropas apgabalu ekonomisko attīstību un tajā pašā laikā starp dalībvalstīm nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs Komisija ir paredzējusi nosacījumus, saskaņā ar kuriem reģionālais atbalsts ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, un noteikusi kritērijus to apgabalu identificēšanai, kuri atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta nosacījumiem (attiecīgi “a” un “c” apgabali). Pamatnostādņu pielikumos ir norādīti visnelabvēlīgākajā situācijā esošie reģioni, proti, tā sauktie “a reģioni”, kas ietver tālākos reģionus un reģionus, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir 75 % no ES vidējā rādītāja vai mazāks par to, un “iepriekš definētus “c” reģionus”, kas pārstāv bijušos ““a” apgabalus” un mazapdzīvotos apgabalus.
Dalībvalstis tagad var noteikt tā sauktos “iepriekš nedefinētos “c” apgabalus” līdz maksimālam iepriekš definētam “c” tvērumam (kura rādītāji ir pieejami pamatnostādņu I un II pielikumā) un saskaņā ar konkrētiem kritērijiem. Dalībvalstīm savs priekšlikums par reģionālā atbalsta karti ir jāpaziņo Komisijai, lai tā to apstiprinātu.
Tādējādi pamatnostādnēs ir ietverti arī noteikumi, uz kuru pamata dalībvalstis var izstrādāt reģionālā atbalsta kartes, lai noteiktu, kuros ģeogrāfiskajos apgabalos uzņēmumi var saņemt reģionālo valsts atbalstu (atbalstāmie apgabali) un kādā līmenī (atbalsta intensitāte).
Komisija pašreiz pārskata konkurences noteikumus, lai pārliecinātos, ka tie ir piemēroti mainīgajai tirgus videi. Šajā kontekstā 2019. gada janvārī tika sākta reģionālā atbalsta pamatnostādņu izvērtēšana. Novērtējums tika veikts kā “atbilstības pārbaude” valsts atbalsta noteikumiem, kas pieņemti 2012. gada valsts atbalsta modernizācijas paketes kontekstā, kuras mērķis ir novērtēt, vai pašreizējie noteikumi joprojām atbilst paredzētajam mērķim. Novērtējuma pamatā bija Komisijas veiktas iekšējās analīzes un sabiedriskās apspriešanas, kā arī dažos gadījumos ārējo konsultantu sagatavoti pētījumi vai mērķorientētas apspriešanās ar konkrētām ieinteresētajām personām.
2020. gada 30. oktobrī Komisija publicēja Komisijas dienestu darba dokumentu, kurā apkopoti minētā novērtējuma rezultāti. Novērtējumā secināts, ka kopumā valsts atbalsta kontroles sistēma un noteikumi atbilst paredzētajam mērķim. Tomēr atsevišķi noteikumi, piemēram, reģionālā atbalsta pamatnostādnēs, bija jāpielāgo, arī ņemot vērā nesen ieviesto Eiropas zaļo kursu un ES industriālo un digitālo stratēģiju.
Tā kā valsts atbalsta noteikumi ir zaļās pārkārtošanās būtiska daļa, Komisija saskaņā ar paziņojumu par Eiropas zaļo kursu un atbilstības pārbaudes rezultātiem paziņoja, ka līdz 2021. gada beigām tā plāno pārskatīt attiecīgās valsts atbalsta pamatnostādnes. To vidū ir reģionālā atbalsta pamatnostādnes, IPCEI paziņojums, pētniecības, izstrādes un inovācijas pamatprogramma, riska finansējuma pamatnostādnes, vides un enerģētikas pamatnostādnes un attiecīgie VGAR noteikumi. Pārējie valsts atbalsta noteikumi, kuriem tika veikta atbilstības pārbaude, tiks pārskatīti vidējā termiņā.
