“Latvijā ir viens no augstākajiem līmeņiem ienākumu nevienlīdzībā visā Eiropas Savienībā. Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma, personas ar invaliditāti, ģimenes, kurā bērnus audzina viens no vecākiem, bezdarbnieki, bezpajumtnieki, kā arī iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni. Vienlaikus šīs ir arī tās iedzīvotāju grupas, kurām Latvijā trūkst pārstāvniecības, kas spētu aizstāvēt savas intereses un problēmas risināt politikas veidotāju un lēmumu pieņēmēju līmenī,” skaidro Kristīne Zoberga, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore.
K. Zonberga uzsver, ka šobrīd Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas nav pietiekamas, lai mērķtiecīgi un sistemātiski risinātu sociālās nevienlīdzības problēmas Latvijā, lai arī Eiropas Padomes rekomendācijās norādīts, ka īpaši COVID-19 krīzes situācijā neaizsargātās grupas nedrīkst atstāt novārtā apstākļos, kad skaudri atklājas un pat saasinās sociālā nevienlīdzība.
Tikšanās laikā sabiedriskās organizācijas diskutēs ar koalīcijas pārstāvjiem par septiņiem priekšlikumiem. Ņemot vērā, ka Latvijā ir viens no zemākajiem investīciju līmeņiem sociālo mājokļu jomā, lai gan tā ir galvenā sociālās palīdzības atbalsta forma, NVO ierosina izmantot ANM finansējumu kopā ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, lai palielinātu sociālo mājokļu īpatsvaru dzīvojamajā fondā, atjaunojot un būvējot jaunus mājokļus.
Tāpat lēmumu pieņēmēji aicināti investīcijas novirzīt mūsdienīgai bezpajumtniecības un īslaicīgo mājokļu politikai, risinot jautājumu, ka dažādām riska grupām (bijušajiem cietumniekiem, vardarbības upuriem) ir nepieciešams īslaicīgs mājokļa risinājums, lai izvairītos no drošības draudiem un sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Ir nepieciešams veidot atbalsta mehānismu bezpeļņas sektora spēcināšanai mājokļu attīstīšanā, lai Latvijā mājokļu attīstīšanas jomā varētu sākt darboties bezpeļņas organizācijas, kooperatīvi un sociālie uzņēmumi. Latvijā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, mājokļu attīstīšanā reti ir iesaistīts bezpeļņas vai ierobežotas peļņas sektors, kurš varētu mazāk rūpēties par peļņu, vairāk – par jauno mājokļu sociālo jēgu.
NVO aicina apsvērt arī īpašas atbalsta programmas sociālās drošības jomas organizācijām izveidi – dialoga stiprināšanai sociālā jomā. Tas risinātu esošos situāciju, kad starp Latvijas NVO ir ļoti maz tādu organizāciju, kuras spētu pārstāvēt Latvijas maznodrošinātos, kā arī sociālajā dialogā nepārstāvētās grupas (piemēram, pašnodarbinātos, autoratlīdzību saņēmējus), kuriem jebkura krīzes radīta nestabilitāte var kļūt par nepārvaramu problēmu. Savukārt, sabiedrības noturības fonda izveide uzlabotu sabiedriskā labuma organizāciju iespējas kvalitatīvi pildīt starpnieka lomu starp valsts pārvaldi un sabiedrību, kā arī būvēt sabiedrības noturību.
Sociālo pakalpojumu investīciju (inovāciju) fonda izveide, savukārt, risinātu esošo problēmu, kad, rodoties vajadzībai piedāvāt jaunu sociālo pakalpojumu (piemēram, COVID-19 apstākļos), tam ļoti grūti atrast līdzekļus, jo nav fonda, kas ļautu šādus jaunos pakalpojumus izveidot un uzstādīt, jo šobrīd visi sistēmas investīciju resursi ir galvenokārt ES fondu līdzekļi, kas tikai ar laika nobīdi risina kādas konkrētas grupas vajadzības.
Tāpat NVO aicina paredzēt, lai ANM plāna īstenošanai veiktajos publiskajos iepirkumos būtu iekļauts vismaz viens sociālā atbildīguma nosacījums (piemēram, nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, ilgstošos bezdarbniekus, organizē īpašas sabiedriskas apspriedes ar mērķgrupu par plānoto būvniecības risinājumu, nodrošina apmācības arī attiecīgās jomas NVO, u.tml.).
Tikšanās ir rezultāts 9. aprīlī notikušajai Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Frīdriha Eberta fonda organizētajai diskusijai “Latvijas Atveseļošanās un noturības plāns: vai mazinās sociālo nevienlīdzību?”. Diskusijas ierakstu iespējams noskatīties Facebook platformā un portālā LSM.
Par Atveseļošanas un noturības mehānismu
2021. gada 11. februārī Eiropas Savienības Padome pieņēma regulu par Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) izveidi 672,5 miljardu eiro apjomā. ANM mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pievērsties Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām un sociālajām sekām, vienlaikus nodrošinot, ka to ekonomikā notiek zaļā un digitālā pārkārtošanās. Lai saņemtu ANM finansējumu, dalībvalstīm ir jāizstrādā un līdz 30. aprīlim Eiropas Komisijā jāiesniedz nacionālie Atveseļošanas un noturības plāni.
Latvijai garantēti pieejamais finansējums ir 1,65 miljardi eiro, no tiem 20% - 330 miljonus eiro plānots novirzīt nevienlīdzības mazināšanai. Šobrīd ANM plānā nevienlīdzības mazināšanai plānots ieguldīt valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanai, industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos, aizdevumu fonda izveidei zemu izmaksu īres māju būvniecībai, vidusskolu infrastruktūras pilnveidei un aprīkošanai. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai minimālo ienākumu reformas atbalstam ANM plānā pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas šobrīd atvēlēti 71,6 miljoni eiro.
Par Latvijas Pilsonisko aliansi
Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga, bezpeļņas nevalstiskā jumta organizācija, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstot Latvijas nevalstisko organizāciju kopējās intereses un veidojot labvēlīgu vidi biedrību un nodibinājumu darbībai. Latvijas Pilsoniskā alianse vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.
