Valsts prezidents uzsvēra, ka vēstures zinātnei un izpētei ir jābūt pastāvīgai valsts pētījumu programmas daļai, kam tiek novirzīts noturīgs valsts finansējums. Jau vēsturiski valsts zinātnes politikā vēstures izpēte tiek iekļauta dažādās citās izpētes jomās. Valsts prezidents atgādināja, ka, vēsturei tāpat kā valsts valodai, ir konstitucionāla nozīme. “Vēsturiskā atmiņa formē nācijas identitāti, pašizpratni, tāpēc vēstures pētniecībai ir jābūt spilgtāk iezīmētai Latvijas zinātnes politikā,” stingri teica E. Levits.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka vēstures politikai nepieciešama konsekvence un turpinātība, tā nevar balstīties neregulārā projektu finansējumā.
D. Stepanovs informēja, ka šogad noslēgsies valsts pētījumu programmas “Latviešu valoda” un “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”. Šobrīd IZM gaida ekspertu redzējumu par jaunās programmas satura prioritātēm un pētniecības uzdevumiem.
Sarunas dalībnieki pārrunāja arī vēstures pētniecības problemātiku, nepieciešamību veicināt gan mazāk apjēgtu vēstures posmu izpēti, gan nodrošināt vēstures komunikāciju vai popularizēšanu, gan iesaistīt vēstures pētniecībā jaunos vēsturniekus. Valsts prezidents rosināja domāt par pastāvīgas vēstures programmas iedibināšanu Valsts kultūrkapitāla fondā, kas varētu finansēt oriģinālpublikācijas par vēsturi, tai skaitā tulkojumus par Latvijas vēsturei nozīmīgiem tematiem.
Noslēgumā sarunas dalībnieki diskutēja par prioritārajiem vēstures izpētes tematiem, kas būtu iezīmējami valsts pētījumu programmā.
