DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika

Pētījums: esošās klasifikācijas sistēmas nesniedz skaidru priekšstatu par Latvijas biedrībām un nodibinājumiem

Publicēts pētījums par Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmām un risinājumiem, kurā secināts, ka Latvijā pastāv daudz dažādi instrumenti tam, kā iegūt un apkopot informāciju par organizāciju darbību, taču neviens no tiem nedod skaidru priekšstatu par sektoru. Pētījuma autori piedāvā vairākus modeļus, kā risināt sistemātisko problēmu, uz kuru norādījuši arī finanšu uzraugi. 

Pētījuma “Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi” mērķis ir apkopot faktisko informāciju par pilsoniskās sabiedrības organizācijām, analizējot bāzes datus un izstrādājot ieteikumus, kā arī analizēt Latvijā esošās biedrību un nodibinājumu klasificēšanas sistēmas, kas ir priekšnoteikums, lai varētu tikt veikta efektīva sektora analītika, uzraudzība un ieviesta datos balstīta pilsoniskās sabiedrības attīstības politika.

Pētījumā secināts: lai arī dažādas klasificēšanas sistēmas eksistē, tās nedod skaidru priekšstatu par biedrībām un nodibinājumiem, jo nereti organizācijas nespēj identificēt savu darbību piedāvātajā rāmi, kas ir neatbilstošs sektora specifikai. Tāpat pētījumā atklājies, ka dažādos reģistros atrodamā informācija ir fragmentēta un par vienu organizāciju reģistrā uzkrātie dati var atšķirties.

Neskaidra kopēja nevalstiskā sektora aina rada negatīvas segas. Bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams analizēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, to darbības jomas, kā arī finanšu un citus rādītājus, tai skaitā attīstības tendences. Nevalstiskā sektora uzskaites neskaidrība liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu organizācijas, kad tas ir nepieciešams, piemēram, lai identificētu potenciālos valsts atbalsta saņēmējus COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai. Šī nenoteiktība arī rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru, uz ko norāda Finanšu izlūkošanas dienests.

Pētījuma rezultāti un pētnieku piedāvātie trīs iespējamie klasificēšanas modeļi problēmas risinājumam var kalpot par pamatu Tieslietu ministrijai Finanšu sektora attīstības Padomes uzdotā uzdevuma izpildei - pārskatīt NVO darbības jomu klasifikatoru un to pilnveidot. 

Ar pētījuma saturu var iepazīties šeit: www.nvo.lv  un www.providus.lv

“Veicot šo pētījumu, bijām pārsteigti par to, cik daudz dažādu dati ir pieejami par NVO sektoru, taču vienlaikus arī par to, cik maz informācijas šie dati sniedz par atsevišķu nozaru organizācijām. Problēmas sakne – Latvijas NVO nav dotas iespējas skaidri pastāstīt, ko tās īsti dara un kurās jomās darbojas. Nezinot NVO darbības jomas, nav iespējams spriest, kurās nozarēs sabiedriskais sektors ir spēcīgs un kurās – vājš, cik NVO savas darbības jomā cenšas sasniegt bezpeļņas organizācijām raksturīgos mērķus un kuras organizācijas ir slēptie komersanti, nav iespējams arī  izvērtēt NVO sektora pienesumu konkrētai nozarei (piemēram, kultūra, izglītības, sociālie jautājumi, pilsoniskās sabiedrības attīstība). Mūsu piedāvātais risinājums ir vienkārši īstenojams: iespēja un pienākums katrai biedrībai un nodibinājumam, iesniedzot ikgadējo pārskatu, norādīt arī savas darbības jomas. Tas prasītu vienošanos par piemērotāko NVO darbības jomu klasifikatoru, kā arī nelielus tehniskus grozījumus elektroniskajā gada pārskatu iesniegšanas sistēmā,” tā saka Iveta Kažoka, domnīcas Providus direktore.

Par pētījumu

Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” 2020. gada oktobrī uzsāka projektu “Pētījumi par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024”, kura mērķis ir sagatavot regulārus pārskatus par pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību Latvijā, to attīstības tendencēm un nepieciešamiem tiesiskās un finanšu vides uzlabojumiem. Projekts kopumā ilgs 4,5 gadus. Pirmais pētījums - “Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi”. Tas sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds” ietvaros. Pētījuma autores: Iveta Kažoka, domnīcas “Providus”, vadošā pētniece un direktore; Agnese Frīdenberga, domnīcas “Providus” vadošā pētniece; Līga Stafecka, domnīcas “Providus” vadošā pētniece; Sintija Tarasova, domnīcas “Providus” pētniece.

Pētījumu atbalstīja arī SIA “Lursoft IT”, kas pētījuma vajadzībām apkopoja un sagatavoja datu kopas par nevalstiskajām organizācijām, kā arī radīja iespēju piekļūt organizāciju statūtiem un gada pārskatiem.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga, bezpeļņas jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu pārstāvībā un darbības iespējināšanā, pārstāvot pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno  vairāk kā 130 biedru, kas kopumā ir aptuveni 70 000 privātpersonas.

Šis pētījums “Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi” ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild Latvijas Pilsoniskā alianse.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU