“Militārais saspīlējums Ukrainas robežu tuvumā kopš pagājušās nedēļas nav mazinājies, un tā pamatā ir Krievijas bruņoto spēku agresīva rakstura pārvietošanās Ukrainas virzienā. Kremļa paustie skaidrojumi par šādām aktivitātēm maz atšķiras no tā, ko dzirdējām 2014. gadā, kad notika Krimas aneksija. Mēs sekojam līdzi notikumu attīstībai un aicinām arī savus sabiedrotos būt vienotiem gan nosodot Kremļa agresiju, gan arī sniedzot militārā nodrošinājuma atbalstu Ukrainai,” pauda aizsardzības ministrs A. Pabriks.
Latvijā militāro draudu līmenis pašlaik ir zems, taču aizsardzības ministrs ir uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastiprināti novērot Latvijas-Krievijas pierobežu.
Jau ziņots, ka Kremlis 31. martā piedraudēja Ukrainai ar karu, pie kā varot novest Kijevas "provokatīvās darbības", nolūkā atsākt karadarbību ar Krievijas uzturētajām un apbruņotajām kaujinieku bandām, kuru kontrolē atrodas daļa Ukrainas teritorijas.
Pirmdien, 5. aprīlī, Maskava kārtējo reizi apsūdzēja Ukrainu Minskas vienošanās neievērošanā un brīdinājusi par pieaugošo spriedzi Austrumukrainā. Krievijas uzturētās un apbruņotās kaujinieku bandas iepriekš paziņoja, ka no Ukrainas bezpilota lidaparāta raidīts šāviņš to kontrolētajā teritorijā 3. aprīlī esot nogalinājis kādu piecus gadus vecu bērnu un smagi ievainojis viņa vecmāmiņu. Taču vietējie mediji ziņo, ka bērns gājis bojā zemē ieraktas mīnas sprādzienā. Būtiski, ka Oleksandrivskas ciemats, kur gājis bojā bērns, atrodas 14 kilometrus no pašreizējās frontes līnijas, un 2015. gadā tā apkārtnē norisinājās smagas kaujas.
Maskava joprojām mēģina iegalvot, ka Ukrainā pastāvot kāds iekšējs konflikts, nevis noticis Krievijas militārais iebrukums. Kopš šī gada februāra vidus apšaudēs Austrumukrainā jau krituši 26 ukraiņu karavīri.
