Pētījuma mērķis bija izpētīt un detalizēti raksturot Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņa un līdzdalības aktivitātes, tādējādi parādot zinātnes komunikācijas “ainavu” un iespējas, kā Latvijas sabiedrība var iesaistīties dialogā ar zinātni.
Zinātnes patēriņa pētījuma ziņojumā iekļauta informācija par:
- aktivitātēm, kas raksturo iedzīvotāju interesi un līdzdalību ar zinātni un pētniecību saistītās norisēs, darbībās;
- Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret zinātni, zināšanām un izglītību, priekšstatiem par zinātnes attīstības līmeni, kā arī informētību par Latvijas zinātniekiem un zinātnes sasniegumiem;
- Latvijas iedzīvotāju priekšstatiem par zinātnes nozīmi Covid-19 seku mazināšanā;
- zinātnes satura patēriņa un līdzdalības aktivitāšu statistiskajiem rādītājiem 2018.-2020. gadā;
- jauniešiem kā esošo un nākotnes zinātnes auditoriju, tās iesaistes mehānismiem un galvenajiem izaicinājumiem saistībā ar zinātnieka profesijas izvēli, attieksmēm un interesi par to.
Kvantitatīvā 1044 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) aptaujā iegūtie dati parāda, ka dominē pasīvās un digitālajā vidē īstenotās aktivitātes: ar zinātni saistītu raidījumu un video skatīšanās televīzijā un interneta vidē. Augstāks zinātnes patēriņš raksturīgs gadījumos, kad zinātnes satura avotam ir audiovizuāls raksturs un tas ir pieejams digitāli, ko daļēji var skaidrot arī ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ietekmi.
Kopumā 40-53 % Latvijas iedzīvotāju jeb gandrīz puse vērtē Latvijas zinātnes attīstības līmeni kā augstu vai drīzāk augstu, bet par zemu vai drīzāk zemu to uzskata 29-35 % iedzīvotāju. Nav izteiktu atšķirību dažādu zinātnes nozaru attīstības līmeņa vērtējumā, tomēr medicīnas un veselības zinātnes un inženierzinātnes un tehnoloģiju attīstības līmenis Latvijā tiek vērtēts augstāk, savukārt sociālās zinātnes – zemāk.
Plašāka informācija IZM tīmekļvietnē:
