DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. martā, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna ikgadējā Lielās Talkas koordinatoru tiešsaistes sanāksmē

Labdien, godātā Lielās Talkas vadītāja!

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kungs!

AS “Latvijas valsts meži” pārstāvi!

Lielās Talkas koordinatori un domubiedri!

I

Šogad Lielās Talkas moto ir sevišķi interesants un nozīmīgs: “Katrs atsevišķi, bet visi kopā!” Tas atspoguļo mūslaiku realitāti, bet uzsver arī to, ka pandēmijas dēļ mēs nevaram nevirzīties uz priekšu ar ilgtspējības jautājumiem. Tas mums ir jādara paralēli. Tieši otrādi – pandēmija ir izgaismojusi mūsu sabiedrības vājās vietas, un viena no tām ir tas, ka mūsu ilgtspējības politika un mūsu ilgtspējīga domāšana sabiedrībā nav tik attīstīta, kādai tai būtu jābūt, ja mēs domājam par labu Latvijas nākotni.

Pagājušajā gadā mēs tikāmies Pasaules Talkā katrs savā Latvijas malā. Es toreiz biju Valdemārpilī un palīdzēju iestādīt pasaulē pirmo Laimes koku parku. Šodien es vēlos jūs sveikt ar to, ka gada sākumā mēs visi esam saņēmuši lielisku ziņu – Lielā Talka saņēmusi pasaules balvu par pasaulē augstāko talkotāju aktivitāti 2020. gadā (Pasaules Talkā)! Apsveicu jūs!

Šis laiks arī izgaismo to, ka bez veselības nav iespējama pilnvērtīga katra indivīda, bet arī visas cilvēces dzīve kopumā. Pasaulē dzīvo astoņi miljardi cilvēku, un šī pandēmija skar praktiski visus vienā vai otrā veidā. Vienlaikus šis laiks ļauj mums daudz labāk novērtēt cilvēcisku, tiešu kontaktu. Lai cik labi nedarbotos elektroniskā komunikācija, tas salīdzinājumā ar tiešu komunikāciju nav tas pats. Es domāju, ka mēs visi būsim ļoti priecīgi, kad varēsim atkal komunicēt cits ar citu tieši.

II

Runāsim par to, kas ir sabiedrību vienojošie faktori. Mūsu sabiedrība balstās uz nāciju, uz latviešu nāciju, kas ir šīs valsts uzturētāji, izveidotāji. Nācija ir apzināta tautas kopība, kas pati nosaka savu dzīvi un veido savu valsti. Tā ir mūsdienu pieeja nācijai, un mēs esam šāda nācija, un mums ir sava valsts, ko mūsu nācija arī veido. Nācijai ir vajadzīga kopības apziņa. Bez kopības apziņas nav nācijas. Savukārt nācijas kopības apziņu veido tās vēsture, kopīgi, kolektīvi piedzīvotais, tās tradīcijas, tās kultūra un valoda.

Nācijas apziņu veido arī tas, ko mēs darām šodien, kāda ir mūsu šodienas dienaskārtība, lai veidotu mūsu nākotni. Viss, ko kā mēs kā nācija darām, lai uzlabotu savu valsti, lai pilnveidotu mūsu sabiedrību, ir arī pienesums nācijas kopības apziņai. Līdz ar to mēs stiprinām savu nāciju, savu valsti.

Arī tas, ka mēs rūpējamies par savām tradīcijām, savu kultūru un savu valodu, arī savu vidi, – un tas ir ļoti svarīgi –, palīdz mums saglabāt un stiprināt nācijas kopības apziņu. Šeit jau mēs nonākam pavisam tuvu Satversmei un valstij, jo valsts balstās uz nāciju. Jo stiprāka nācija, jo labāka, pilnvērtīgāka, kvalitatīvāka valsts. Savukārt šī pilsoniskā kustība – Lielā Talka – ir ļoti svarīgs un būtisks pienesums mūsu nācijas kopības apziņai. Paldies jums par to!

III

Mēs varam apskatīt arī citu piemēru – 2023. gada Dziesmu svētku noslēguma koncerta koncepcijā ir likts ļoti simbolisks nosaukums “Mūžīgais dzinējs”.  Dziesmu svētku kustība, kurai 2023. gadā apritēs 150 gadu, tiešām ir kā mūsu nācijas mūžīgais dzinējs.

IV

Tikpat svarīga kā šī kultūras kustība ir arī Lielās Talkas kustība, kas rūpējas par to vidi, kurā mēs dzīvojam un kurā mēs patiešām fiziski uzturamies. Protams, mēs domājam lielās kategorijās par visu Latvijas valsti, Eiropu, pasauli, bet fiziski mēs vienmēr atrodamies kādā noteiktā vietā. Par to arī mums ir jārūpējas, lai šī vide būtu laba, skaista, tīra, cilvēkam draudzīga. Tas arī ir viens no Lielās Talkas uzdevumiem. Lielā Talka – kustība, kas pastāv jau kādu laiku, – ir izaudzinājusi veselu jaunu cilvēku paaudzi, kuri jau no mazotnes, no pusaudžu laikiem ir iemācījušies rūpēties par savu vidi. Tu kā cilvēks, ejot pa pasauli, redzi, kur kaut kas nav kārtībā, un tieši šis skats ir tas, ko veido šī Lielās Talkas kustība. Mēs ejam pa Latviju, skatāmies un redzam, ka Latvija principā ir sakārtota, tīra salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm. Daudzi no jūsu kustības ir bijuši citās valstīs, un tur uzreiz mums, latviešiem, krīt acīs tas, kas mums vidē īsti nepatīk.

Koordinatori no visas Latvijas, bieži jūs paliekat it kā otrajā plānā, taču jums ir ārkārtīgi būtisks uzdevums to visu noturēt uz saviem pleciem, tādēļ liels paldies jums par to, ko darāt, lai šī pilsoniskā kustība tiešām kustētos! Tas ir atkarīgs no jums.

V

Droši vien tagad papildu satraukumu rada jaunā Administratīvi teritoriālā reforma. Ja jums par to ir kādi īpaši jautājumi, tad šodien šeit ir ministrs, kuram tos varat uzdot. Es tikai gribētu norādīt vienu – šīs reformas kontekstā es esmu konsekventi iestājies par to, lai arī mazākajām kopienām – pagastiem, mazpilsētām – būtu savas vēlētas pārstāvniecības, jo tas pilsonim veicina demokrātijas tuvumu. Pilsonis dzīvo savā fiziskajā vidē, un viņam ir vajadzīgs rūpēties par to, būt atbildīgam par to. Tādēļ arī šīs pārstāvniecības būtu svarīgas, jo tās darītu visu iedzīvotāju uzdevumā un sadarbībā ar iedzīvotājiem. Kopienā visi cits citu pazīst, un tā ir vislabākā metode, kā iesaistīt cilvēkus savas vides uzlabošanā.

Es ceru, ka Saeima šo manu priekšlikumu ņems vērā un būs paredzētas demokrātiski ievēlētas vietējo kopienu pārstāvniecības, kas būs zem jauno lielo novadu līmeņa.

VI

Dārgie kolēģi!

Lielā Talka rūpējas par tiem absolūti nepieciešamajiem dzīves priekšnosacījumiem, ko mēs ikdienā lietojam, bet īpaši neievērojam, ja tie mums, protams, netrūkst. Un tie ir: tīrs gaiss, tīrs ūdens, tīri, spēcīgi meži. Ja tas viss ir, mēs par to īpaši nedomājam, bet tā ir mūsu fiziskā eksistence. Tieši Lielā Talka ir tā, kas pievērš uzmanību šai fiziskajai cilvēka videi. Mēs nevaram dzīvot tikai internetā. Tas nav veselīgi. Cilvēks pēc būtības dzīvo tiešā komunikācijā ar saviem apkārtējiem cilvēkiem, ar savu vidi, kurā viņš atrodas.

Es domāju, ka Lielā Talka un visa pilsoniskā kustība, kas rūpējas par vidi, rūpējas ne tikai par to, lai cilvēks nerīkojas videi kaitīgi – nepiesārņo to visos iespējamos veidos, bet tā veicina arī preventīvo domāšanu. Mūsu dzīvesveids ir tāds, kas ir saderīgs ar vidi un dabu. Tas jau prasa lielāku un dziļāku cilvēku rīcības maiņu, jo mūsu ikdienas dzīve un rīcība nav pietiekoši draudzīga videi.

Es esmu runājis arī ar lauksaimniekiem par bioloģiskās lauksaimniecības priekšrocībām un to, ka tā ir ilgtspējīga. Šis labais piemērs, ko mums rāda tie zemnieki, kuri nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, arī ir noderīgs citiem zemniekiem, kuri to lēnām pārņem.

Ja mēs runājam par zaļumu, tad Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi Zaļo kursu, un Latvija ir pirmā, kas to atbalsta, jo mums ir šis vides un zaļuma gēns, ja to tā var teikt. Mēs to atbalstām gan ES līmenī, gan Latvijas līmenī. Mums gan ir ne tikai jāatbalsta, bet arī daudz rūpīgāk jāanalizē, ko tas atsevišķos gadījumos var nozīmēt. Arī jūs, Lielās Talkas koordinatori, varat iesaistīties šajā lielajā diskusijā par to, kādai ir jābūt zaļai Latvijai, ko tas konkrēti nozīmē ikvienam pagastam, pilsētai. Šim zaļajam ilgtspējas faktoram ir jāiegūst daudz lielāks svars nekā līdz šim.

Liels paldies jums! Lai jums veicas!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU